Jau ceturto gadu Latvijā notiek Neauglības ārstēšanas labdarības kampaņa, ko biedrība Taureņa efekts īsteno sadarbībā ar Klīniku EGV, nacionālo mazumtirgotāju Elvi un vairākiem citiem atbalstītājiem. Kampaņas mērķis ir palīdzēt tiem, kuri nespēj pašu spēkiem tikt pie bērna, kā arī izglītot sabiedrību par neauglības ārstēšanas jautājumiem. Lai palīdzētu kļūt par vecākiem tiem pāriem, kuriem tas neizdodas pašiem, ir nepieciešami gan spermas, gan olšūnu donori. Par to – saruna ar Klīnikas EGV ārstu rezidentu ginekoloģijā un dzemdniecībā Dr. Mārtiņu Levenšteinu.
Dažādi cilvēki, dažāda motivācija
Pētot komentārus, ko interneta lietotāji velta dzimumšūnu ziedošanas tēmai, ļoti bieži parādās viena un tā pati atziņa: to var saprast tikai tie, kas paši ir bijuši izmisumā, kad nespēja tikt pie bērna. «Tik tiešām, mūsu novērojumi rāda, ka dzimumšūnas aktīvi ziedo cilvēki, kuri ir saskārušies ar draugu un tuvinieku nespēju ieņemt bērnu,» stāsta M. Levenšteins. Ārsts ir novērojis, ka altruistiska motivācija visbiežāk sastopama vīriešiem. Viņi lielākoties vēlas palīdzēt, bet atlīdzības faktors ir sekundārs. Savukārt olšūnu donorēm finansiālais aspekts ir svarīgāks. «Tas ir diezgan saprotami,» atzīst ārsts un piebilst, ka spermas nodošana vīrietim un olšūnas izņemšana sievietei nav salīdzināmas procedūras ne sarežģītības, ne laikietilpības, ne riska ziņā. Taču nebūt nav tā, ka sievietes meklē tikai finansiālo ieguvumu. Daudzas izvēlas kļūt par olšūnu donorēm, altruistiska motīva vadītas. «Ļoti izplatīti ir gadījumi, kad sieviete, kurai jau ir pašai savi bērni vai arī viņa vispār nevēlas būt māte, nolemj dāvāt šo iespēju kādai citai, kura ļoti vēlas kļūt par mammu, bet nespēj,» stāsta ārsts.
Spermas donoru programma
Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem par spermas donoru var kļūt vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem ar labu garīgo un fizisko veselību. Donorus izvēlas rūpīgi, pirms tam veicot veselības pārbaudi: analīzes dažādu infekciju, to skaitā HIV, B un C hepatīta, seksuāli transmisīvo slimību noteikšanai, kā arī ģenētiskās analīzes. Jāiziet arī apskate pie psihiatra narkologa. «Aktīvi spermas ziedotāji ir tie, kuri paši saskārušies ar neauglības problēmām. Mēs uzrunājam pārus, kas jau ārstē neauglību mūsu klīnikā. Ja vīrietim ir laba spermas kvalitāte, viņš labprāt kļūst par donoru, jo saprot, cik svarīgi tas ir. Kad aktivizējam informatīvās kampaņas, spermu nāk ziedot arī studenti un citi jaunieši. Daudzus donorus piesaista arī iespēja par brīvu pārbaudīt savu vīrišķo veselību,» stāsta M. Levenšteins.
Taujāts, vai spermas donoriem gadās saskarties ar apkārtējo neizpratni, ārsts piekrīt, ka patiešām pastāv vairāki aizspriedumi, kādēļ vienam otram cilvēkam vīriešu izvēle nodot spermu liekas nosodāma. «Tas liecina, ka sabiedrība ir jāizglīto par neauglības jautājumiem un jāveicina empātija,» atzīst M. Levenšteins.
Svarīgi piebilst, ka vīrietis var nodot spermu arī pats savām vajadzībām: to var sasaldēt un glabāt. Ja vīrietim ir onkoloģiska slimība vai plānota kāda operācija, pēc kuras samazinās spermas kvalitāte, var izveidot rezerves materiālu gadījumam, ja viņš vēlēsies pēcnācējus.
Donoru spermu izmanto gan pāri, kuros vīrietim konstatēta neauglība, gan vientuļas sievietes, gan homoseksuāli pāri.
Olšūnu donoru programma
«Sievietēm ziedot olšūnu, protams, ir daudz sarežģītāk nekā vīrietim ziedot spermu. Taču, īstenojot olšūnu donoru programmu, tiek dota iespēja tām sievietēm, kuras vairs nevar radīt bērniņu no savas olšūnas. Tāda situācija var rasties slimības, operācijas vai citu iemeslu dēļ, piemēram, var būt priekšlaicīga menopauze vai olnīcu izsīkums,» stāsta M. Levenšteins.
Saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem par olšūnu donori var kļūt sieviete no 18 līdz 35 gadu vecumam ar labu psihisko un fizisko veselību, un tas nedrīkst būt spontāns un nepārdomāts lēmums. Tieši tāpēc katra sieviete, kas vēlas kļūt par donori, saņem nopietnu konsultāciju. Ir jāsaprot, ka procedūra nav vienkārša, taču rūpīgās pieejas dēļ tā neapdraud donores dzīvību un veselību. Ja ārsts uzskata, ka konkrētajai donorei ir riski, tie tiek pārrunāti individuāli.
Olšūnas ziedošanas process sākas otrajā trešajā menstruālā cikla dienā. 10-14 dienu periodā donorei noteiktā laikā ir jāveic medikamentu injekcijas un regulāra ultrasonogrāfija - tā nepieciešama, lai kontrolētu, cik ātri aug folikuli. Kad folikuli sasniedz vajadzīgo izmēru un olšūnas ir gatavas izņemšanai, vispārējā narkozē tiek veikta folikulu punkcija un olšūnu iegūšana. Pēc procedūras, sākoties nākamajam menstruālajam ciklam, donore nāk uz kontroles vizīti.
Anonimitāte
Donori vienmēr ir anonīmi, un viņu anonimitāti sargā likums. Lai arī cik ļoti pašam donoram gribētos uzzināt, kur un kāds ir no viņa dzimumšūnas pasaulē nākušais bērns, tas nav iespējams. Arī bērns nevar uzzināt, kurš ir bijis viņa anonīmais brīnumdaris. Taču tas nenozīmē, ka dzimumšūnas tiek piedāvātas pilnīgi bez jebkādas informācijas par donoru. Topošajiem vecākiem drīkst izpaust dzimumšūnu donora augumu, svaru, ādas, matu un acu krāsu, asinsgrupu un rēzus piederību, izglītības līmeni un slimību vēsturi.
