Valdības negribēšana ar bargu aci paskatīties uz Privatizācijas aģentūru rada vilšanos un pat apmulsumu mediju telpā. Nenovēršami ir atnācis vasaras beztēmu panīkums jeb, kā teica pirmskara avīžnieki, "skābo gurķu laiks". Tieši tāpēc žurnālistu cunftē nesen tika lolotas rožainas cerības, ka auditorijas uzmanību piesaistītu klusi veģetējošās iestādes "kancelēšana" – gan aprakstot tās likvidācijas procesu un "uz ielas izsviesto" vadītāju meklējumus pēc jaunas sinekūras, gan izvērtējot valsts īpašuma privatizācijas (protams, arī "prihvatizācijas") un sertifikācijas politikas patiesos rezultātus, salīdzinot tos ar kādreizējiem plāniem un sasolījumiem.
Cerētais netiks gūts, un tas valdības darba aprakstniekiem nerada siltas jūtas pret Māra Kučinska komandu.
Īpašs iemesls neizpratnei: problēmu apkrautai valdībai - un ministru čakarētajam premjeram - tiek dāvāts brīnišķīgs PR risinājums: iepriecināt tautu, nolikvidējot nepopulāru "kantori". Turklāt - kā to jau maijā NRA slejās aprakstīja Bens Latkovskis - pavisam nekaitīgu, nīkulīgu un savu lietderību praktiski izsmēlušu. Vienkārši ideāls grēkāzis! Jūsmīgāki ļaudis šādā valdības solī steigtos saskatīt pat kādus dziļākus zemtekstus, iedēstot publikā siltas jūtas pret Kučinski kā "galvu ripinātāju" un raisot pat populistiskas ilūzijas par iespējamu "nolaupītā atdošanu tautai".
Valsts kontroles ziņojums, kurā delikāti tika apšaubīta Privatizācijas aģentūras turpmākās pastāvēšanas jēga, bija, eiročempionāta laikam cienīgi izsakoties, ideālā piespēle Kučinskim, lai viņš gūtu uzvaras vārtus. Taču valdības galva uzskata par vajadzīgu šo izdevību ignorēt. Gluži tāpat kā vicepremjers Arvils Ašeradens, kurš, būdams ekonomikas ministrs, politiski pārrauga aģentūru. Vai tad arī reitingā noliesējušai "Vienotībai" nenoderētu neliela popularitātes injekcija? Taču katram no viņiem ir savi cēloņi vienaldzībai.
Kučinskis ir dziļi iestidzis tīri zaļzemnieciskās problēmās ar Valsts ieņēmumu dienestu un veselības aprūpi, kam pa virsu vēl uzkrāvusies skolotāju algu reforma. Tāpēc viņš, neraugoties uz visiem PR labumiem, acīmredzami baidās riskēt, uzņemoties ar jau sasaistītam rokām mēzt vēl vienus Augeja staļļus. It īpaši, ja tie atrodas koalīcijas partnera dzimtmuižā.
Savukārt Ašeradenam/"Vienotībai" šķiet svarīgi saglabāt Privatizācijas aģentūru jau tāpēc vien, lai tās vadībai paliekot bez amatiem un atalgojuma, neienāktu prātā sākt publiski bļaustīties par to, kādēļ viņu organizētā "Citadeles" pārdošana "pareizajiem pircējiem" notika tā, kā tā notika.
Galu galā, kā jau mēs visi esam veiksmīgi aizmirsuši, tagadējais valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs uzņēmās paveikt to, no kā atteicās viņa priekštecis Ansis Spridzāns, "Citadeles" darījuma dēļ atkāpjoties no amata. Varbūt bezdarbnieki atcerētos vēl kādas citas pikantērijas - bet kuram "Vienotībā" to vajag?
Turklāt mums ir jāpieļauj arī tas, ka aģentūra tiek sargāta kā noderīgs instruments vēl iecerētiem līdzīgiem politbiznesiem. Ja nu kas, joprojām "gaisā karājas" valdības lēmums par valsts kapitāldaļām telekomunikāciju uzņēmumos, un Privatizācijas aģentūra ir atbildīga par stratēģijas izstrādi turpmākai rīcībai ar tās pārraudzītajām "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" akcijām.
Kā tur bija teikts par vilku, tā spalvu un tikumu: vai tiešām kāds tic, ka "Vienotības" rotāšanās ar Andra Piebalga akotu mainīs tās būtību - kāri šeptēties?
