arrow_downwardMāris Krautmanis / Viedokļi

Lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā, uzzinām, ka Latvija turpina un turpinās kopt un veidot attiecības ar Ķīnu, savukārt apkopojot reakciju par Saeimas opozīcijas deputātu vizīti Ķīnā, rodas iespaids, ka šī valsts mūsu ārpolitikā iezīmēta melnā krāsā.

Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca jaunatklājums, ka Andrejsalas nekustamā īpašuma attīstības projekta investors arābu uzņēmējs Mohameds Ali Alabbara aktīvi darbojas Baltkrievijā un ir vairākkārt saņēmis labvēlību no Baltkrievijas valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko. Līdz šīm noklusēts par to, ka Mohamedam Ali Alabbaram joprojām ir ciešas biznesa saites arī Krievijā.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātes savas valsts labā Krievijas propaganda centusies visādi noniecināt un iztēlot, ka viņš braukā apkārt pa pasauli ar izstieptu roku kā ubags, Ukrainai sūtītais ASV bruņojums tiekot izzagts, bet viņa kundze Olena to vien darot kā pērkot sev dārglietas. Tagad meli atmaskoti – arī ASV.

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

Polijas autopārvadātāji, kas kopš novembra ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, pēc tam, kad tika parakstīta vienošanās ar valdību, ir apturējuši protesta akcijas, otrdien paziņoja Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks. Tiesa gan, ja turpmākās sarunas ar valdību nesekmēsies un valdība neizpildīs protestētāju prasības, 1. martā robežpunktu blokāde atsāksies.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.

“NATO augstākais amats jāieņem tādai valstij, kas maksā par aizsardzību,” pauž Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš izdevuma “Politico” raidierakstā “Power Play”. Kariņš uzskata, ka Latvijai un viņam ir pienācis laiks uzņemties militārās alianses vadības lomu.

Pagājušā gada 28. decembrī sanāksmē par Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību izcēlies pamatīgs konflikts ar bļaušanu starp veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība” (JV)) un Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektori Kristīni Jučkoviču, kura arī ir partijas JV biedre.

Lietuva apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, otrdien žurnālistiem Viļņas lidostā paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Ja nebūtu sankciju pret Krieviju, situācija būtu attīstījusies citādi. Krievijas Federācija varētu izmantot vairāk līdzekļu karam pret Ukrainu. Par to 1. janvārī TV kanālā “Freedom” paziņoja Kijivas Ekonomikas augstskolas viceprezidente ekonomikas un politisko pētījumu jautājumos Natālija Šapovala, starptautiskās ekspertu grupas “Ermak-McFaul” par sankciju pastiprināšanu pret Krievijas Federāciju dalībniece.

Nākamgad 24. februārī apritēs jau divi gadi, kopš Krievija ir sākusi pilna mēroga, neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru, veicot tādus kara noziegumus kā bērnu nolaupīšana un aizvešana uz Krieviju “pāraudzināšanai”. Ukraina atzīstami pretojas un nupat ir iznīcinājusi karakuģi “Novočerkask” krievu okupētās Krimas Feodosijas ostā.

Pirms Ziemassvētkiem Latviju pāršalca jaunums, ka 2024. gada 12. februārī sāksies jauna parauga pasu izsniegšana un pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu – no 30 uz 60 eiro. Kādā sakarā? Kāpēc uzreiz dubulti? Kāpēc tad ne 100, 160 vai 666 eiro?

Tos, kas aizgājuši, paturēsim gaišā piemiņā!

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs slavēja valdības 100 dienu darbu. Vai gan ko citu viņš varēja teikt? Izskatās, ka varēja gan!

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka Igaunija ir pieļāvusi aptuveni 200 izņēmumu Krievijai noteiktajām sankcijām. Izņēmumi mēdz būt gadījumos, ja sankcijas paredz pārejas periodu vai ja izņēmums tiek piemērots drošības apsvērumu dēļ. Arī Latvijas Ārlietu ministrija “Neatkarīgajai” apstiprināja: izņēmumi var būt, un tie ir likumīgi. Ja kāds sankcijām pakļauts oligarhs vienkārši vēlas piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem, izņēmums netiek piešķirts, skaidro Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane. Lai iegūtu izņēmumu, esot nepieciešams juridisks pamats, pārliecinošs pamatojums, piemēram, drošība.

Eiropa sāk bruņoties: Polijas bruņotie spēki tiek intensīvi apgādāti ar modernākiem un jaudīgākiem ieročiem, liecina publikācijas Polijas preses izdevumos. Savukārt Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) 11. decembrī ir publicējusi ļoti īgnu atzinumu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pauž: hipotekāro kredītu ņēmēji var būt droši – ECB atzinums neietekmēs to stāšanos spēkā.

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Vai katru nedēļu saistībā ar “Rail Baltica” atklājas kādi jauni, nepatīkami fakti gan par nejēdzībām plānošanā, gan problēmām ar būvniecību un gluži grandiozajām projekta izmaksām, kur tagad jau tiek saukti skaitļi, kas tuvi astoņiem miljardiem eiro. Turpretim, atverot projekta “Rail Baltica” mājaslapu internetā, var iepazīties ar možu informāciju, cik topošais dzelzceļš starp Viļņu, Rīgu un Tallinu būs mūsdienīgs, elektrificēts, drošs, ekoloģiski nekaitīgs utt.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) pie sava amata pienākumu pildīšanas ķērās sparīgi, solot panākt, lai Latvijas aptiekās medikamentu cenas kļūst zemākas. “Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers,” viņš apņēmīgi izteicās publiski.

Ārkārtīgi bīstams, ar neparedzamām sekām un milzu traģēdijām draud izcelties bruņots konflikts starp Venecuēlu un Gajānu. Tas var kļūt bīstams ar neparedzamām sekām ne tikai Latīņamerikai. Arī Latvijai. Ja sāksies aktīva karadarbība starp šīm divām valstīm, tas atstās jūtamu iespaidu uz visas pasaules ekonomiku un politiku, arī uz Eiropu, Ukrainu un Latviju.