Kompulsīva azartspēļu spēlēšana, bet īpaši – likmju likšana uz sporta rezultātiem, ir nekontrolējama vēlme turpināt spēlēt azartspēles, neraugoties uz to, ka tas negatīvi vai pat traģiski ietekmē dzīvi. Azartspēles un likmju likšana nozīmē, ka cilvēks ir gatavs riskēt ar kaut vērtīgu, cerībā iegūt kaut ko vēl vērtīgāku.
Likmju likšana stimulē smadzeņu atalgojuma sistēmu līdzīgi kā narkotikas vai alkohols, izraisot atkarību. Cilvēks, kam ir problēmas ar kompulsīvām azartspēlēm, agri vai vēlu ķeras pie likmēm, kas noved pie zaudējumiem, iztērē ietaupījumus un rada parādus. Kompulsīvi atkarīgais sporta likmju licējs parasti slēpt savu uzvedību, līdz keras pie zādzībām vai krāpšanas, lai balstītu savu atkarību. Nav nevainīgu sporta totalizatoru - tie visi noved pie traģiskām sekām vismaz piektajai daļai spēlētāju.
Kompulsīvas azartspēles ir nopietna slimība, kas sagrauj dzīvi. Pērn Lielbritānijā pašnāvības likmju biznesa atkarības dēļ izdarīja 400 jaunu vīriešu. Nav grūti izrēķināt (Lielbritānijas iedzīvotāju skaits 40 reižu pārsniedz Latvija iedzīvotāju skaitu), ka Latvijā gada laikā līdzīgu galu ņem vismaz 10 jaunu vīriešu. Jauni vīrieši 18- 24 gadu vecumā ir visneaizsargātākie pret azartspēļu problēmām un ar tām bieži saistītiem garīgās veselības traucējumiem. Lieta tāda, ka smadzenes cilvēkam aug un attītās līdz 25 gadu vecumam, tādēļ jaunāki cilvēki ir vairāk predisponēti uz atkarību, jo īpaši - uz atkarību no azartspēlēm un no tabakas smēķēšanas. Jaunieši ir tendēti piedalīties riskantā uzvedībā, jo īpaši izklaides un finanšu kontekstā, kas attiecas uz azartspēlēm. Šī nosliece uz riska uzņemšanos pastiprinās citu sava vecuma vīriešu klātbūtnē, un šis fenomens ir pazīstams kā "jauno vīriešu sindroms". Puiši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir paaudze, kas ir izaugusi interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā. Viņi ir ļoti iesaistīti digitālo tehnoloģiju izmantošanā un pavada vairāk laika internetā un sociālajos medijos nekā citas paaudzes.
Visvairāk sporta likmju biznesam pakļāvušies jauni amerikāņu vīrieši, visvairāk pētījumu un secinājumu nāk no Meijo klīnikas. Šis klīnikas dati liecina - 17 % no cilvēkiem, kas liek sporta likmes un kļūst atkarīgi no šīm azartspēlēm, ir pašnāvības domas. Patiesībā tas nozīmē, ka azarstpēļu organiozatori netieši provocē pašnāvības mēģinājumus katram piektajam likmju licējam.
Protams, sporta derību bizness ASV ir daudz plašāks un bīstamāks nekā Latvijā. Es tikai neesmu pārliecināts, vai Latvijai visiem spēkiem būtu jācenšas visus jaunus cilvēkus pievērst atkarībām un sekot amerikāņu problēmām. Šobrīd Latvijā azartspēļu organizatori un vieglas peļņas tīkotāji cenšas iespējami plaši vērt vārtus likmju biznesam, proti, izņemt naudu no iedzīvotāju makiem un tautsaimniecības. Stāsti par azartspēļu biznesa ieguldījumiem sportā, ir tukšvārdība vai tukša reklāma, mēs no nodokļu maksātāju naudas (budžeta) sportā ieguldam simtkārt vairāk.
Aptuveni 2 miljoni pieaugušo Amerikas Savienotajās Valstīs atbilst smagas azartspēļu atkarības kritērijiem. 2023. gada pirmajā ceturksnī amerikāņi uz sporta spēlēm lika rekordlielu summu - 31,11 miljardus ASV dolāru, kas bija par 15 % vairāk nekā 2022. gada tajā pašā periodā. Patiesībā tas nozīmē, ka ASV lavīna sākusi velties, un tā ir grūti apturama. Kopš 2018. līdz 2021. gadam azartspēļu atkarības risks pieauga par 30 %, un galvenokārt 18 līdz 24 gadu vecu vīriešu vidū. Vīriešiem ir lielāka iespēja saskarties ar azartspēļu problēmām nekā sievietēm; sporta totalizatoru spēlētāji kopumā ir daudz intensīvāki spēlmaņi nekā kazino spēlētāji, turklāt tiešraides spēļu derības ir saistītas ar lielāku impulsivitāti.
ASV vidējais no azartspēlēm atkarīgā cilvēka parāds ir no 55 000 līdz 90 000 ASV dolāru, viņa atkarību rezultē darba un mājokļa zaudēšana, sabojātas attiecības, juridiskas problēmas un citi faktori. Sporta spēļu likmju likšana ir tāds pats azartspēļu abstinences stāvoklis kā heroīna, alkohola vai hašiša abstinence, taču (pretrunīgs, bet, šķiet, pamatots viedoklis) atpaliek no sintētiso opiātu abstinences. Kad atkarīgais nevarat spēlēt azartspēles vai piedalīties azartspēlēs, viņa ķermenis un smadzenes uz to reaģē. Slimnieks pārdzīvo bezmiegu, apetītes izmaiņas, skumjas, depresiju, trauksmi.
Sporta totalizatoru atkarīgajiem bieži vien ir augstāks izglītības un ienākumu līmenis, jo daudzi uzskata, ka viņu azartspēļu rezultātus nosaka viņu prasmes un zināšanas, nevis nejaušība un veiksme, un pārvērtē savas spējas uzvarēt. Tas ir pazīstams kā zināšanu māns un var paātrināt azartspēļu uzvedību un galu galā azartspēļu atkarības attīstību.
ASV likmju likšanas atkarību mēdz dēvēt par slēpto atkarību, jo tai sākotnēji ir maz ārējo fizisko pazīmju, un tāpēc to ir daudz grūtāk izsekot un atklāt. ASV Psihiatru asociācija uzskata, ka no azartspēļu atkarības sākusies sabiedrības veselības krīze.
Legālas un nelegāla sporta totalizatora lietotnes jauniešiem rada problēmas no aizraušanās sākuma līdz atkarībai, un tas notiek daudz ātrāk nekā citos azartspēļu veidos, sasniedz maksimumu 5 gadu laikā.
Spēļu azartspēļu nozare nekad nav pārāk noraizējusies par spēlētāju veselību, nāvi vai bankrotiem. Jebkurā pasaules valstī šī nozare gūst milzu peļņu, algo labus sabierības informēšanas speciālistus un žurnālistus, labākos advokātus lai nepieļautu biznesa apstāšanos vai cilvēku izpratni par šī biznesa melno - ļauno pusi.
Piebildīšu - Latvijā nav valstiskas iestādes, kas varētu izsekot šo azartspēļu atkarību problēmu cēloņsakarībām ar sabiedrības veselību. Līdz šim visi mēģinājumi izveidot vismaz vienas atbildīgas amatpersonas amatu pie Antidopinga centra ir beigušās ar atteikumiem no politiskās valdības puses.
Kompulsīvas likmju likšanas (betistu) azartspēļu spēlēšanas pazīmes un simptomi
Literatūra par likmju biznesa ietekmi uz veselību ir pretrunīga. Internetā plaši pieejami pseidozinātniski pētījumi par to, ka likmju azartspēles ir mazāk kaitīgas par citām azartspēlēm. Šķiet, likmju bizness ir tik ienesīgs, ka naudas pietiek publiskajām aktivitātēm un ietekmīgu viedokļu līderu apmaksai. Kā jau minēju, plašākie un korektākie pētījumi par azartspēļu atkarībām atrodami ASV medicīniskajos žurnālos, tādēļ pieturēšos pie amerikāņu atziņām, īpaši jau tāpēc, ka modernās tehnoloģijas - magnētiskā rezonanse, pozitronu emisija ar magnētisko rezonansi, modernās elektroencefalogrāfijas tehnoloģijas ļāvuši izsekot atkarību veidošanās ceļiem cilvēka smadzenēs. Pasaulē vairums pētnieku meklē dopamīna ceļus smadzenēs, pētot atkarības veidošanās mehānismus, bet vēlos piebist - modernā pētniecība rāda arī citus atkarības mehānismus.
Par kompulsīvām likmju likšanas pazīmēm mēs uzskatām nepieciešamību spēlēt ar aizvien lielākām naudas summām, lai gūtu tādu pašu azartspēļu baudījumu; azarspēļu plānošanu un nodarbošanos ar azartspēlēm ikdienā - darba un brīvajā laikā; nesekmīgus mēģinājumus
kontrolēt, samazināt vai pārtraukt likmju likšanu, bet katru mēģinājumu samazināt azartspēļu spēlēšanu kombinēšanos ar aizkaitinošu nemiera sajūtu.
Smagākās atkarības formās pacients mēģina atgūt zaudēto naudu, spēlējot vairāk; iegūst bezpalīdzības, vainas apziņas, trauksmes vai depresijas sajūtu, ko atkal cenšas nomākt, liekot likmes; sāk krāšņi melot tuviniekiem un ģimenes locekļiem un darba kolēģiem, lai slēptu savu azartspēļu apmēru. Agri vai vēlu pacients sāk riskēt un zaudēt svarīgas attiecības, darbu, mācību vai darba iespējas; agri vai vēlu parādās aizņēmumi, lūgumi tuvākiem un tālākiem cilvēkiem - izglābt no finansiālām grūtībām, jo ir nospēlēta nauda. Gandrīz vienmēr, ja kāds jaunāka gadagājuma vīrietis meklē iespeju aizņemties naudu, jādomā par to, ka viņš iepriekšējo naudu pazaudējis, liekot likmes uz sporta spēļu rezultātiem.
Lielākā daļa neregulāro spēlmaņu apstājas, kad zaudē, vairums nosaka robežu, cik daudz viņi ir gatavi zaudēt. Taču cilvēki ar kompulsīvām azartspēļu problēmām turpina spēlēt, lai atgūtu savu naudu, un šis modelis laika gaitā kļūst arvien postošāks.
Kādi ir riska faktori kļūt atkarīgiem (kļūt par azartspēļu narkomāniem) sporta sacensību likmju biznesā?
Kā jau minēju - viedokļi dalās -, kas tieši izraisa atkarību no azartspēlēm. Tāpat kā daudzas citas problēmas, arī kompulsīvo azartspēļu atkarību izraisa bioloģisko, ģenētisko un vides faktoru kombinācija. Atkarības gandrīz nekad nav izolētas. Azartspēļu atkarība ļoti bieži kombinējas ar alkohola pārmēra lietošanu, toksikomāniju un narkomāniju.
Lai gan lielākajai daļai cilvēku, kuri spēlē kārtis vai derības, nekad nerodas azartspēļu problēmas, daži faktori biežāk piesaista kompulsīvām azartspēlēm. Visnopietnākais faktors, kas noved pie azartspēlēm ir psihiskās veselības problēmas - personības traucējumi, depresija vai trauksme. Kompulsīvas azartspēles var būt saistītas arī ar bipolāriem traucējumiem, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem vai uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem. Ir pierādīts, ka medikamentiem, ko lieto Parkinsona slimības un dažu citu slimību ārstēšanai - dopamīna agonistiem -, ir reta blakusparādība - radīt kompulsīvu uzvedību, tai skaitā tieksmi spēlēt likmju biznesu.
Patiesībā tas nozīmē, ka azartspēļu bizness cenšas atņemt naudu slimiem cilvēkiem.
Kompulsīvas azartspēles biežāk sastopamas jaunākiem un vidēja vecuma cilvēkiem. Likmju likšana un sporta derības pusaudžu gados palielina risku saslimt ar kompulsīvu azartspēļu atkarību vēlākos gados.
Kompulsīva azartspēlēšana biežāk ir raksturīga vīriešiem nekā sievietēm. Sievietes, kas spēlē azartspēles, parasti sāk tās spēlēt vēlāk un ātrāk kļūst atkarīgas.
Tieksmi kļūt atkarīgam no likmju biznesa nosaka arī atsevišķas personības īpatnības, ar šādu atkarību saslimst cilvēki ar augstu konkurētspēju, darbaholiķi, kā arī impulsīvi, nemierīgi vai arī viegli garlaikojami cilvēki.
Kompulsīvai azartspēļu ārstēšanai agri vai vēlu nāk līdzi dziļas un ilgstošas sekas - attiecību problēmas; finansu problēmas, tostarp, bankrots; juridiskas problēmas vai ieslodzījums; slikts sniegums darbā vai darba zaudēšana; vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās; pašnāvības mēģinājumi, domas par pašnāvību vai pat veikta pašnāvība. Ir pierādīta saistība starp apzināti nevērīgu vai neuzmanīgu autovadīšanu un azartspēļu atkarību. Vairāki autori meklējuši un atraduši cēloņsakarības starp neizskaidrojamām autoavārijām ar letālām sekām un azartspēļu spēlēšanu.
Vispārējai veselības stāvokļa pasliktināšanās tendencei es vēlos pieskarties plašāk. Meijo klīnikas ilggadēji pētījumi rāda, ka azartspēļu atkarīgo pacientu vispārējais veselības stāvoklis ir daudz sliktāks nekā viņu līdzaudžiem, kas nav no azartspēlēm atkarīgi. Biežāk sastopamie azartspēļu izraisītajie fiziskās veselības apdraudējumi ir miega traucējumi, savukārt miega trūkums novājina imūnsistēmu, korelē ar paaugstinātu asinsspiedienu, nieru slimībām un kognitīvo funkciju traucējumiem. Azartspēļu spēlēšana bieži izraisa ievērojamu stresu un trauksmi. Ilgstošs stress un paaugstināts kortizola līmenis rada kuņģa un zarnu trakta problēmas, hipertensiju, novājinātu imūnsistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas problēmas. Interesanti, ka gastroenterologs un gastroendoskopists (Veselības ministrs) Hosams Abu Meri arī savā praksē ir novērojis saistību starp kuņģa zarnu trakta slimībām un atkarībām.
Lielā mērā vispārējās veselības problēmas azartspēļu atkarīgiem cilvēkiem ir saistītas ar to, ka atkarību mākti cilvēki atsakās no tādiem pamatprincipiem kā pareizs uzturs, fiziskās aktivitātes un higiēna. Likmju likšanas atkarīgie pacienti kā likums kļūst arī mazkustīgi. Fizisko aktivitāšu trūkums izraisa svara pieaugumu, muskuļu vājumu, sliktu sirds veselību un paaugstinātu diabēta risku.
Ja problēmas ar azartspēlēm netiek ārstētas, to emocionālā un garīgā ietekme var saasināties un novest pie domām par pašnāvību. Vienā pētījumā ASV konstatēts, ka pusei no cilvēkiem, kuri ārstējās no azartspēļu atkarības, bija pašnāvības domas, bet 17 % no tiem mēģināja izdarīt pašnāvību. Ja jums vai kādam jūsu tuviniekam rodas domas par pašnāvību, ir ļoti svarīgi vērsties pēc neatliekamas palīdzības. Psihiatri un psihoterapeiti var palīdzēt cilvēkiem ar azartspēļu traucējumiem iegūt veselīgas sadzīvošanas prasmes un mazināt domas par pašnāvību un izmisumu.
Sporta derību reklāma kā derību atkarības virzošais spēks
Šo rindu autors ir sporta fans. Agri no rīta modies, viņš meklē savu portatīvo datoru, un kā pirmo informācijas avotu meklē "sportacentrs.com". Tā vietā, lai ieraudzītu Porziņģa veikuma analīzi, pirmais, ko autors katru dienu ierauga - ir reklāma, kurā kāds izcils bijušais hokejists, bijušais futbolists vai bijušais basketbolists tieši vai netieši reklamē kādu derību biznesa kompāniju. Autors mēdz skatīties arī diskusijas "ģenerālis pret bukmeikeru". Manu jaunības gadu basketbola elks pārtapis influencerē, kas šādā vai citā veidā man mēģina iepārdot William Hill 515 bezriska griezienus. Jebkurās sporta diskusijās digitālajā vidē esmu spiests redzēt, dzirdēt, uztvert derību biznesa reklāmu.
Sporta derību reklāma, ko cenšas panākt azartspēļu organizatori, ir bezmaksas siers peļu slazdā. Tā kā interneta reklāma ir ļoti personalizēta, tā ir ievērojami attīstītāka nekā tradicionālie reklāmas veidi. Mūsdienu prakse, kad reklāmas tiek pielāgotas, pamatojoties uz personas iepriekšējo uzvedību tiešsaistē, ir pazīstama kā tiešsaistes uzvedības reklāma.
Tas tiek panākts, izmantojot specializētus reklāmas tehnoloģiju rīkus, kuri vāc datus par personas darbībām tiešsaistē, izmantojot izsekošanas sīkdatnes. Pēc tam, pamatojoties uz šiem datiem, tiek mērķētas reklāmas. Šīs uz datiem balstītās mārketinga pieejas ieviešanas rezultātā patērētājiem tiek izplatīts ļoti personalizēts un atbilstošs reklāmas saturs, kam, kā pierādīts, piemīt lielāka spēja piesaistīt patērētāju uzmanību salīdzinājumā ar nepersonalizētu reklāmas saturu. Nu piemēram, ne facebookā, ne sportacentrs.com, ne citur internetā neviens latvietim nepiedāvā likt likmes uz kriketa spēlēm (globāli otrais lielākais likmju tirgus), bet gan uz katram latvietim saprotamo basketbolu.
Sporta derību kontekstā bukmeikeri izmanto “lielos datus”, lai reklāmu mērķētu uz konkrētām demogrāfiskajām grupām (visvairāk, protams, jauniem vīriešiem, bet arī man kā vecam vīram tiek sava uzmācīgas reklāmas pakete), kuriem ir tieksme veikt sporta derības. Esošie sporta totalizatori saņem mērķtiecīgu reklāmu no platformām, kurās šiem vīriešiem ir konti, kas atspoguļo viņu konkrētās likmju izdarīšanas preferences, pamatojoties uz viņu likmju izdarīšanas vēsturi, piemēram, konkrētiem sporta veidiem vai komandām.
Ir daudzas reklāmas stratēģijas, ko tirgotāji izmanto, lai veicinātu sporta derības, sākot no atklātām un beidzot ar smalkām, un visas šīs stratēģijas tiek efektīvi izmantota digitālajos plašsaziņas līdzekļos.
Sponsorētā reklāma ir tradicionāls reklāmas veids, kurā azartspēļu uzņēmums maksā par sava logotipa pielīdzināšanu konkrētam zīmolam, parasti - sporta veidam, ar mērķi palielināt zīmola atpazīstamību un uzlabot tā tēlu. Šī mārketinga stratēģija ir plaši pētīta un aprakstīta, un to bieži demonstrē sponsoru logotipu izvietošana uz krekliņiem vai reklāmas stendiem pie olimpiskajiem centriem vai stadioniem. Tieši par šo reklāmu šobrīd cīnās azartspēļu lobisti Saeimas sporta apakškomisijā. Man, piemēram, ir aizvainojoši, ka uz Latvijas basketbolistu krekliņiem nosaukums "Olybet" ir lielāks nekā "Latvija". Iedomājieties, cik miljonus Latvijas valsts ir ieguldījusi bērnu basketbolā, dažādās sacensībās, treniņnometnēs, izlases nodrošināšanā un šobrīd - olimpiskās atlases sacensību rīkošanā. Bet atnāk kāds "Olybet", iedod kādam nelielu naudas čupiņu (mērāmu tūkstošos, nevis miljonos), un kā izskatās - kļūst tikpat svarīgs pie basketbola pīrāga.
Škiet, ka mūsdienās reklāmas toni nosaka digitālais mārketings, kas, salīdzinājumā ar tradicionālajām reklāmas pieejām, spēj labāk uzrunāt gados jaunāku demogrāfisko auditoriju. Viens no klasiskiem piemēriem ir influenceru mārketings, kurā uzņēmumi izmanto sociālo mediju influencerus kā sponsorētus atbalstītājus vai partnerus, lai reklamētu savus produktus. Sporta likmju azartbiznesā influencere nav glīta meitenes ar silikona krūtīm un botoksa lūpām, bet tautā pazīstami un mīlēti esošie un bijušie sportisti.
Šīs pieejas efektivitāti skaidro ar cilvēciskā zīmola teoriju, kas paredz, ka emocionālo piesaisti, ko indivīdi veido ar influenceriem, var izmantot, lai palielinātu produktu mārketinga efektivitāti, izmantojot lojalitāti un uzticību zīmolam. Ietekmētāju mārketings ir bieži sastopams sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, un tas nozīmē modernu mārketinga stratēģiju.
Reklāma sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ziņu plūsmās ir veicinājusi reklāmas paņēmienu, kas pazīstams kā vietējā reklāma. Šīs tehnikas mērķis ir netraucēti integrēt displeja reklāmu mediju plūsmas parastajā saturā.
Piemēram, tā ir reklāma, kas izvietota tiešsaistes ziņu platformas ieteikto rakstu sadaļā, kas veidota tā, lai līdzinātos parastam rakstam (raksti par nepieciešamību mainīt likumdošanu par labu azartspēļu bizneam veidoti tā, it kā azartspēļu bizness glābs sportu, kuru nepietiekami finansē valsts). Ir konstatēts, ka šāda mārketinga stratēģija ir mazāk pamanāma lietotājiem mediju pārlūkošanas laikā un rada lielāku iesaisti reklāmā, par ko liecina lielāks klikšķu skaits. Sporta derību kontekstā pašmāju reklāma var izpausties cilvēku sociālo plašsaziņas līdzekļu plūsmās, maskējoties kā kārtējais ieraksts sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Vietējās reklāmas neuzkrītošais raksturs kopā ar tās tendenci piesaistīt lielāku klikšķu skaitu rada bažas par tās ietekmi uz jaunākiem cilvēkiem, kuri ir ļoti iesaistīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Modernās mārketinga stratēģijas, ar kuru palīdzību jaunieši tiek pakļauti sporta derību reklāmai, veido jauniešu izpratni par derību zīmoliem. Neraugoties uz to, ka šīs stratēģijas nav tik acīmredzamas kā tradicionālās reklāmas metodes, tās ietekmē jauniešu uzvedību un nodomus saistībā ar derībām.
Ārēji visnevainīgākam - prēmiju likmju stimulam ir vislielākā ietekme uz indivīda lēmumu veikt derības. Pētījumi rāda, ka likmju mārketings palielina gan likmju izdarīšanas iespējamību, gan uzlikto likmju summu. Veicināšanas veids, kam izrādās ir vislielākā ietekme uz likmju izdevumiem, ir samazināta riska veicināšana, piemēram, nodrošinot zaudētās likmes daļas atmaksu likmju kredītu, naudas vai bonusa likmju veidā.
Vienkārši un saprotami - likmju bizness un spēļu totalizatori ir bīstami sabiedrības veselībai
Jebkuras valsts uzdevums ir rūpes par sabiedrības veselību, tādēļ arī Latvijas uzdevums ir iespējami ierobežot azartspēļu, tai skaitā likmju biznesu. Gan azartspēļu atkarīgam likmju spēlētājam, gan sabiedrībai kopumā ir ļoti svarīgi atzīt azartspēļu problēmu kā tādu, kāda tā ir, bet tas prasa godīgu attieksmi un zināanas.
Problemātisko azartspēļu draudi Latvijā nav izprasti. Tikai tā var skaidrot, ka daudzi gudri, zinoši un Latvijai labu vēloši cilvēki ir gatavi atbalstīt azarspēļu biznesu tās nelielās naudas dēļ, ko šis bizness no savas daudzmiljardu peļņas gatavs atmest sportam. Un arī šos Jūdas grašus šis bizness gatavs atmest nevis lai atbalstītu sportu, bet gan tādēļ lai vēl vairāk jaunus cilvēkus piesaistītu azartspēļu biznesam un no viņu kabatām izvilktu ietaupījumus, bet vēlāk padarītu par parādniekiem uz mūžu.
