VESELĪBA: Katrā apšaubāmā paradumā savi plusiņi; uzzini, kādi?
 
©depositphotos.com

Gandrīz katram mums galvā sēž stereotipu kolekcija par to, kas ir veselīgs un kas – neveselīgs, ko kārtīgam cilvēkam pieklājas darīt un ko nepieklājas. Daļa no šiem uzskatiem, jo sevišķi bērnībā iemācītiem, ir ļoti kategoriski un noturīgi, tie nemainās, pat ja pētnieki pierāda, ka īstenībā viss ir citādi vai vismaz nav tik traki, kā pieņemts domāt.

Tie, kuri tomēr neatsakās no kritizētajiem paradumiem, reizēm jūt vainas apziņu. Bet vai ir vērts sevi šaustīt? Gandrīz katrā apšaubāmā paradumā var saskatīt arī kādu mazu plusiņu. Divi populārākie: šokolāde un sarkanvīns, kas mērenās devās ir pat ieteicami, jo šokolāde ir bagāta ar antioksidantiem, bet sarkanvīns satur polifenolus, kas kalpo sirds slimību profilaksei. Bet ir arī citi piemēri.

Dusmošanās

Vecmāmiņas teica: dusmas skādē skaistumam, dusmoties nav smuki. Ja vēl vīrietim etiķete kādreiz atļauj iziet no rāmjiem, tad sievietēm dusmu izpausmes parasti uzskata par nepieņemamām, jo labi audzinātām dāmām taču jābūt maigām un savaldīgām. Tomēr nelielās devās dusmas var pat nākt par labu veselībai - tās ir kā tonizējošs līdzeklis prātam un ķermenim. Pētījumi liecina, ka aizkaitināti cilvēki pieņem pareizākus lēmumus. Pretstatā bailēm vai uztraukumam, dusmas spēj pateikt priekšā smadzenēm, ka jāražo mazāk kortizola - tā dēvētā stresa hormona, kura pārprodukcija tiek saistīta ar tādām kaitēm kā aptaukošanās, kaulu masas zudums, sirds slimības. Tātad reizēm dusmām drīkst ļaut vaļu, tikai nevajag to padarīt par hronisku pasākumu.

Kafijas dzeršana

Par kafiju dzirdēts daudz briesmu stāstu - gan sirdij kaitīga, gan gremošanas sistēmai, gan paņem līdzi organismam nepieciešamo ūdeni un izvada to laukā. Vienai nelielai daļai cilvēku kafija patiešām izraisa diskomfortu, bet daudzi citi to var atļauties malkot, nekaitējot veselībai. Izrādās, ka, regulāri dzerot līdz trim tasēm kafijas dienā, var samazināties Parkinsona slimības, vēža un otrā tipa diabēta risks. Kafija satur vielas, kas darbojas pret iekaisumu, tajā ir arī daudz antioksidantu. Tikai nevajag aizrauties ar kafiju, kurai pievienots liels daudzums saldu un treknu piedevu.

Nekārtība

Nekārtīgi cilvēki pārējiem šķiet nedisciplinēti, un viņu paradumi mēdz kaitināt, taču pētījumos konstatēts, ka nekārtīgajiem piemīt lielāks radošums un viņu darbošanās kopumā ir par 36% efektīvāka nekā tīrīgajiem un kārtīgajiem līdzcilvēkiem, kuri tērē daudz laika un spēku kārtības ieviešanai.

Jau sen ir zināms, ka cilvēki mazāk cieš no alerģijas, ja viņu mājoklis nav perfekti kārtīgs, sterili tīrs un dezinficēts. Tas nenozīmē, ka māja nav jākopj, bet neliela nekārtība pieder pie lietas. Cenšoties iznīcināt visus mikroorganismus, tajā skaitā nekaitīgos, mēs varam panākt, ka to vietā ieviešas kaitīgāki un izturīgāki. Tīrīgi cilvēki daudz lieto dažādus dezinficējošus līdzekļus un gaisu atsvaidzinošus aerosolus, kuros ir vielas, kas var paaugstināt astmas attīstības risku. Ieteicams izvēlēties videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus un, kur vien iespējams, iztikt vienkārši ar sūkli vai slapju lupatu - ar to var diezgan daudz paveikt. Arī gultas nesaklāšanai ir savi plusi, jo sevišķi, ja dienā saulīte tiek klāt gultasveļai - tas nepatīk putekļu ērcītēm. Pavisam lieliski, ja guļamtelpa tiek arī labi vēdināta.

Sapņošana ar atvērtām acīm

Šāda rīcība parasti tiek vērtēta negatīvi, saistīta ar izklaidību, slinkumu, nevērību pret citiem, nespēju koncentrēties, nopietni strādāt, sekot līdzi mācību procesam. Taču sapņošana ar vaļā acīm - stāvoklis, kad cilvēks ļauj savam prātam brīvi klīst nezināmās tālēs, daudzējādā ziņā nāk par labu. Piemēram, tas palīdz motivēt cilvēkus savu mērķu sasniegšanai un iesāktā novešanai līdz galam. Pētnieku novērojumi liecina, ka domas biežāk aizklīst savus ceļus, kad cilvēkam veicams kāds viegls darbs, kas neprasa koncentrēšanos. Sapņošana ar vaļā acīm reizēm novērš uzmanību no šābrīža uzdevumiem, lai ļautu prātam atrisināt svarīgākas problēmas.

Dīdīšanās

Ja cilvēks nevar nosēdēt mierā, nepārtraukti grozās un dīdās, citiem par viņu rodas nelāgs priekšstats - tāds neprot uzvesties, nespēj koncentrēties un noturēt uzmanību, neklausās, ko viņam saka. Taču dīdīšanos var uzlūkot arī kā sava veida vingrošanu. Pētījumi rāda, ka pieauguši cilvēki, kuri grozās un rosās, ceļas no krēsla, staigā šurpu turpu pa istabu, dienā papildus sadedzina aptuveni 350 kilokaloriju.

Lamuvārdu lietošana

Lādēšanās dara dzīvi vieglāku, acumirklī mazinot stresu. Kīla universitātē Stafordšīrā veikts eksperiments, kur brīvprātīgajiem bija jātur rokas ledusaukstā ūdenī, cik ilgi spēj izturēt. Pirmajā piegājienā, to darot, dalībnieki drīkstēja pēc patikas lietot spēcīgus izteicienus, kamēr otrajā viņi tika lūgti izteikties neaizskaroši. Salīdzinot abus rezultātus, atklājās, ka, lietojot lamuvārdus, rokas ledainajā ūdenī varēja noturēt ilgāk, nekā izsakoties pieklājīgi. Pētnieki secina, ka piparots vārds var kļūt par iedarbīgu stresa mazinātāju. Austrumanglijas universitātes pētnieki konstatējuši, ka darbavietās iespēja nolamāties saspringtās situācijās mazina stresu un pat vairo darbinieku savstarpējo solidaritāti.

Tas gan nenozīmē, ka, jo vairāk lamuvārdu tiks pateikts, jo labāk cilvēks jutīsies. Iekļaut šādus vārdus savā ikdienas leksikā un mētāties ar tiem pa labi un pa kreisi nav pieļaujams, tāpat arī sacīt rupjības, kad klausās bērni. Bet, ja tie nāk pār lūpām, kad gadījies iegriezt pirkstā vai apdedzināties pie karstas plīts, tas ir piedodami, domā pētnieki.

Alus dzeršana

Izklausās neticami, bet Kalifornijas uzturzinātnieki kādā pētījumā secinājuši, ka alus var būt pat labāks līdzeklis sirds un asinsvadu slimību profilaksei nekā izdaudzinātais sarkanvīns. Miežu iesals, no kura gatavo alu, satur tādus pašus antioksidantus, turklāt alus ir bagāts ar B6 vitamīnu, kas neļauj organismam ražot homocisteīnu - vielu, kura tiek saistīta ar paaugstinātu koronārās sirds slimības risku. No alus uzņemam arī silīciju, kas palīdz stiprināt kaulus. Taču jāiztiek bez pārspīlējumiem - lai alus nāktu veselībai par labu, nevis par sliktu, pietiek ar vienu kausu dienā. Ja ir grūtības ievērot normu, labāk nedzert nemaz.

Rakņāšanās internetā

Arī internets bieži ir pasludināts par visa ļaunuma sakni, tas tiek vainots atkarības izraisīšanā, realitātes izjūtas zaudēšanā, redzes bojāšanā, komunikācijas grūtību veicināšanā. Bet, ja cilvēks zina mēru, tad regulāra sērfošana internetā jau nedēļas laikā spēj jūtami uzlabot viņa spriešanas spējas un prasmi pieņemt lēmumus. Smadzenēm informācijas meklēšana internetā ir gandrīz vai tas pats, kas ķermenim iešana uz sporta zāli - pēc zināma trenēšanās laika cilvēks spēj ar mazāku piepūli sasniegt labāku rezultātu. Tikai nedrīkst tupēt tiešsaistē dienu un nakti.

Košļenes gremošana

Smalkā stila piekritēji raugās nosodoši uz cilvēkiem, kuri atļaujas gremot košļājamo gumiju sabiedriskos pasākumos, un joprojām atrodas pa skolotājam, kurš par to gatavs izraidīt audzēkņus no stundas. Protams, ir situācijas, kad košļāšana ir nevietā, bet ikdienā, cenšoties palikt pieklājības normu robežās, gumijas gremošana var uzlabot mutes dobuma higiēnu, jo veicina siekalu izdalīšanos, tāpat arī palīdz koncentrēties un pat uzlabo atmiņu. Iespējams, ka bieža gremošana spēj stimulēt sāta centru smadzenēs, tāpēc košļene varētu palīdzēt tievētājiem nejust izsalkumu.

Žēlošanās par dzīvi

Cilvēki, kuri klāsta citiem savas negatīvās emocijas, tiek uzskatīti pat par nepieklājīgiem, jo labais tonis liek slēpt šādas emocijas un nenodot citiem savu «negatīvo enerģiju». Bieži izskan aicinājumi raudzīties uz lietām pozitīvi vai, kā to mēdz formulēt tēlaini - saskatīt katram mākonim sudraba maliņu. Visbiežāk šādas frāzes lieto tie, kuri reāli palīdzēt otram viņa problēmās nevar vai negrib. Dažkārt arī grūtībās nonākušais cilvēks pats, zobus sakodis, mēģina sev iestāstīt, ka būs labi, un radīt citiem iespaidu, ka pats tam tic. Tomēr tas nepadara nevienu laimīgāku. Dzīve jāuztver reālistiski, un nevajag ignorēt ne labo, ne slikto. Cilvēkiem, kuri apspiež savas negatīvās emocijas, ir sliktāka fiziskā un garīgā veselība nekā tiem, kuri nebaidās tās atzīt un paust.

Tenkošana

Nav runa par ļaunu aprunāšanu vai apmelošanu, bet vienkārši nelielu draudzīgu patenkošanu par kāda kopēja paziņas jauno tērpu, jauno pielūdzēju vai to, kur kāds kolēģis noslēpumaini nozūd pusdienlaikā. Tas sagādā zināmu izklaidi un pat satuvina cilvēkus, kuri kopā nevainīgi patrin mēles, ļauj uzzināt kaut ko jaunu par dažādām dzīves situācijām un cilvēkiem tajās, turklāt arī kopīgi pasmieties, un tas veicina labsajūtas hormonu izdalīšanos organismā, mazina stresu un nemieru.