Daudzās jogas praksēs tiek izmantota elpošana, panākot dažādus efektus. Kā elpošanas prakse faktiski darbojas un kā tā ietekmē fizioloģiju un pat salīdzinājumā ar apzinātības meditāciju?
Kādā pētījumā tika nolemts pārbaudīt 3 dažādas elpošanas prakses un vienu apzinātības meditāciju.
Savā Instagram kontā Pretnovecošanās medicīnas doktore un Eiropas Ilgmūžības universitātes dibinātāja Jūlija Jusipova izskaidro, kā šis pētījums tika veikts, lai pierādītu, ka elpošana var mazināt stresu. Par elpošanas nozīmību lasiet šeit.
Trīs dažādas elpošanas
Pētījuma dalībnieki izmantoja trīs dažādas elpošanas prakses: pirmā - ieelpa ir garāka par izelpu; otrā - vienmērīgā elpošana - ieelpa un izelpa vienāda, trešā - izelpa ir garāka nekā ieelpa.
Svarīga informācija, kas ir jāzina, ir tā, ka ieelpa palielina sirdsdarbības ātrumu, bet izelpa samazina sirdsdarbības ātrumu elpošanas sinusa aritmijas dēļ, kas ir normāla parādība un saistīta ar elpošanas ietekmi uz intratorakālo spiedienu, diafragmas kustībām un kompensējošām vagālās aktivācijas nobīdēm.
Pētījumā skatījās un analizēja:
- Sirdsdarbības ātrumu.
- Sirdsdarbības ātruma mainīgumu.
- Elpošanas ātrumu.
Samazina stresa līmeni
Pētījumu rezultāti pierādīja, ka visas elpošana prakses samazināja subjektu stresa līmeni. Bet tikai viens elpošanas protokols manāmi izcēlās efektivitātes ziņā. Šis protokols sastāvēja no garākas izelpas, salīdzinot ar īsu ieelpu. Arī kopumā elpošanas prakses stresa aizsardzībā bija efektīvākas par apzinātības meditāciju.
Galvenā un centrālā hipotēze joprojām ir vagusa (n. Vagus) nerva tonusa uzlabošanās. Teorija par samazinātu klejotājnerva (vagālā nerva) tonusu (parasimpātisku) daudzos pētījumos ir saistīta ar paaugstinātu trauksmi, sirdsdarbības ātrumu un samazinātu sirdsdarbības ātruma mainīgumu.
Dažādu elpošanas paņēmienu ietekme uz sirds fizioloģiju ir labi zināma, un ir pierādījumi, ka sirdsdarbības ātruma mainīgums atspoguļo vagusa nerva darbību.
Tā kā sirds un plaušu funkcija ir cieši sinhronizēta un sirds vagālā nerva kontrole ir konceptualizēta kā emocionālās kontroles marķieris, elpošana var tieši ietekmēt centrālo autonomo tīklu un tādējādi izskaidrot elpošanas ietekmi uz garastāvokli.
Secinājums
Ja dienā ir tikai 5 minūtes laika vai ātri jāatjēgst, tad elpo ar uzsvaru uz ilgu izelpu. Ja veltīsim vairāk laika dažādu prakšu izzināšanai un izmēģināšanai uz sevi, ir iespējama elpošanas un meditācijas kombinācija un tiks sasniegts labākais efekts.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv