Šogad ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā pērn

Edmunds Brencis/ f64 photo agency
  • Edmunds Brencis/ f64 photo agency
1 / 1

2017.gadā Eiropas Savienības (ES) fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā, "Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam" norāda Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā norāda, ka šogad investīciju dinamiku būtiski ietekmēs ES fondu apguve. Tiek paredzēts, ka 2017.gadā tā kļūs aktīvāka, un apjomu ziņā ES fondu apguve varētu būt divreiz lielāka nekā 2016.gadā. ES fondu ieplūdes pieaugums tiek plānots arī 2018. un 2019.gados.

"Tiesa, pastāv risks, ka ES fondu apguve vēl varētu bremzēties 2017.gada sākumā, tomēr jau gada otrajā pusē to apguve kļūs straujāka," piebilda FM.

Investīcijas veicinās arī nefinanšu iestādēm pieaugošu izsniegto kredītu apjomu. Prognožu periodā tiek pieņemts, ka Krievijas un ES ģeopolitiskās attiecības nepasliktināsies, līdz ar to nepasliktināsies reģiona investīciju pievilcība. Tādējādi FM prognozē, ka investīciju pieauguma tempi pārsniegs kopējos ekonomikas attīstības tempus.

Valsts policija

Atbilstoši EK prognozei ES dalībvalstu IKP pieaugs 2017.gadā vidēji par 1,6% un 2018.gadā par 1,8%. Salīdzinājumā ar 2016.gada rudens prognozi tās ir palielinātas par 0,1%, balstoties uz labāku nekā iepriekš prognozēts ekonomikas attīstību.

Līdz ar to FM prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, t.sk., Krievijas, ekonomiskā attīstība būs straujāka, nekā tika prognozēts 2016.gada jūnijā, gatavojot prognozes un 2017.gada budžetu. Tādēļ gaidāms, ka turpmākajos gados eksporta izaugsme paātrināsies no 2,8% 2016.gadā līdz 3,3% 2017.gadā un pakāpeniski sasniedzot 4,1% 2020.gadā.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies attiecīgi par 3,2% un 3,4%. Tālākajos gados IKP pieauguma tempi mazināsies līdz 3% 2020.gadā, tuvojoties potenciālajam izaugsmes līmenim.

"Latvijas Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam" vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs par 2017.-2020.gadiem izstrādāts šā gada februārī, pamatojoties uz 2016.gada 4.ceturkšņa ātro IKP novērtējumu un statistisko informāciju, kas bija pieejama līdz 2017.gada 3.februārim. Šī gada 24.martā Centrālā statistikas pārvalde publicēja precizētus makroekonomiskos datus par 2015. un 2016.gadu. Tāpēc, ņemot vērā šos precizējumus, FM veica tehnisku prognožu korekciju.

Komentāri [2]

 
Čureks
Ostatki sladki? Bet, tas neatbrīvos no 55 miljardu eiro "ziedojuma" Vatikāna Pasaules bankas pederastiem plus pagarinātie piramidālie procenti no valsts ārējā parāda, ko ar īpašu intensitāti veic visas politiskas partijas kopā, tautas nodevēji, kas KOPĀ ir Latvijas Komunistiskā Partija.
16.aprīlis, 21:15 Atbildēt
Jānis
Tas nozīmē ,ka divkārt pieaugs to laimīgo ierēdņu skaits ,kam pēkšņi atradies vecmāmiņas vai māmiņas- pensionāres miljoniem vērtais mūža uzkrājumu novēlējums
17.aprīlis, 10:02 Atbildēt

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!