Pabalstus turpmāk saņems vistrūcīgākie bēgļi
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz bēgļu pabalstus turpmāk izmaksāt tikai personām, kurām nebūs pietiekoši līdzekļi.

Daļēji atbalstot deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) rosinājumu, likumā noteikts, ka, ja bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai nebūs pietiekamu līdzekļu, viņam būs tiesības saņemt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanas izmaksu segšanai.

Tāpat likumā būs noteikts, ka pabalsts netiks izmaksāts par laika posmu, kad persona nebūs pildījusi bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus.

Vienreizējais pabalsts būs līdzvērtīgs divu mēnešu uzturēšanās pabalstam, taču kopējais bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām pieejamais pabalsta apmērs netiks mainīts, jo saīsinās uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Jaunā kārtība praktiski nozīmēs to, ka pirmajā mēnesī persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, varēs saņemt finansiālu atbalstu divu mēnešu pabalsta apmērā, lai varētu sākt patstāvīgu dzīvi ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

"Finansiālais atbalsts ir būtisks, atstājot patvērumu meklētāju centru un uzsākot patstāvīgu dzīvi. Cilvēkiem nepieciešama dzīvesvieta, līdz ar to jāslēdz, piemēram, īres līgums, un nereti dzīvokļu īpašnieki prasa arī drošības naudu. Bēgļiem savu dzīvi šeit nākas sākt gluži kā no baltas lapas - bez sadzīvei nepieciešamajām lietām -, tādēļ pārcelšanās prasa lielus ieguldījumus, lai sagādātu ikdienai vajadzīgās lietas," iepriekš uzsvēra atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

Pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro, paredz Ministru kabineta noteikumi. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti 97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.

Pabalstiem paredzētā esošā finansējuma kopējā programma netiks mainīta. Tas iespējams, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies desmit mēnešus līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no deviņiem uz septiņiem mēnešiem.

Likuma izmaiņas sasaista bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām paredzēto pabalstu izmaksu ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu, proti, nepieciešamību reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus. Ja darbspējīgā vecumā esošās minētās personas nereģistrēsies aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus, pabalsta izmaksu pārtrauks. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka pabalstu neizmaksās personām, kuras atstājušas Latviju, norādīts likuma izmaiņu anotācijā.

Tāpat likumā noteikta nepamatoti saņemta vai pārmaksāta uzturēšanās pabalsta atguves kārtība.

Vienreizējā finansiālā atbalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet par pabalstu, kas paredzēts uzturēšanās izmaksu segšanai, atbildīga būs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Likumā precizēti arī atsevišķi jautājumi par patvēruma meklētāju veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi, kā arī personu pārcelšanu un pārmitināšanu.

Jaunā kārtība stāsies spēkā 1.jūnijā.

 
Komentāri 2 Skatīt [2]
Skatīt komentārus [2]