Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā bija 1,8 miljardi eiro jeb 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, salīdzinot ar 2021.gadu, tas ir mazāks par 605 milj. eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 41,0% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie rezultāti.
Mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 5,5% un sasniedza 15,7 mljrd. eiro, no tiem 0,9 mljrd. eiro bija izdevumi Covid- 19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 0,6 mljrd. eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Ieņēmumi palielinājās par 11,4% un sasniedza 13,9 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2022.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,4 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 365,5 milj. eiro jeb 0,9 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) - 199,9 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) - 54,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) - 19,9 milj. eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) - 194,2 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) - 135,8 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
korekcija par superdividendi - 52,3 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) - 50,4 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) - 49,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) - 41,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) - 28,0 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) - 24,9 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) - 21,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP.
Valsts parāda pieaugumu kopš 2020.gada ietekmēja Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošana un, sākot ar 2021.gada decembri, atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Vispārējās valdības parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 1,3 mljrd. eiro un sasniedza 15,9 mljrd. eiro jeb 41,0% no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par 2019.- 2021.gadu ir koriģēti. Ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ieteikumus, ir pārrēķināti vispārējās valdības sektora dati, koriģējot Latvenergo dividendes. Bez tam ir koriģēti nodokļu ieņēmumi par 2021.gadu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem precizējumiem nodokļu ieņēmumu uzskaitē.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2023.gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 23.oktobrī.
Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā "Valdības finanses".
