Uz kopīgo sarunu un dziedāšanu Liepājas muzejā pagājušajā piektdienā līvs Ainars Virga gandrīz nokavēja, jo iepriekš bija radošs brīdis, kad radās jauna dziesma. «Es pārskrēju mājās, un man bija apmēram stunda laika. Nepamanīju pat, ka Anija ir otrā istabā. Bija svarīgi dziesmu dabūt gatavu. Bet Anija vienmēr ir pirmā, kura manus sacerējumus dzird. Izgāju no mājām pēdējā minūtē, lai paspētu uz tikšanos. Jaunajai dziesmai gan vēl nav nosaukuma, bet tā ir par mīlestību. Gandrīz visas manas dziesmas ir par mīlestību,» atzīst Ainars, pēdējā brīdī atsteidzies uz pasākuma norises vietu.
Ģitāras dēļ mamma pat sola šķirties no tēta
Saiets notika muzeja telpā, kurā uz laiku iekārtota grupas «Līvi» izstāde «Dzelzsgriezēj, šī pasaule mums jāsagriež!», kur savu radošo roku pielikusi modes māksliniece un mūžībā aizgājušā «Līvu» rokmūziķa Jāņa Groduma dzīvesbiedre Elita Patmalniece. Materiālus izstādei aizdevuši bijušie «Līvi» un viņiem tuvie cilvēki. Starp citu, izstāde ir pagarināta līdz februārim, un to var pagūt aplūkot.
Tikšanos ar Ainaru vadīja Maija Kalniņa - dziesminiece, kultūras pasākumu režisore un vadītāja. «Tā jokaini sanāk, ka, simboliski runājot, neviena mana dzīves diena nav bijusi bez «Līviem», jo es piedzimu tieši tajā gadā, kad grupa ieguva savu nosaukumu. Esmu veidojusi koncertus, festivālus, vadījusi pasākumus ar «Līviem». Rokmūzika ir viena no manas dzīves krāsainām un būtiskām sastāvdaļām. Šis notikums muzejā ir par godu «Līvu» 40 gadu jubilejai, bet man liekas, ka vienkārši jāsvin dzīve,» teic Kalniņa. Sarunai nebija scenārija, un tajā varēja iesaistīties ikviens, kurš šajā ziemīgajā vakarā bija atnācis uz Liepājas muzeju.
Vakara gaitā atklājās, ka Ainars Virga savu pirmo ģitāru nopircis par 2500 rubļiem un tolaik viņam bija 15 gadu. «Es visādas rebes taisīju - pārdevu košļenes un visu ko citu. Pietrūka 300 rubļu, un vajadzēja no tēta aizņemties. Lūdzu arī mammai. Mamma šausmīgi sāka raudāt un teica tēvam, ka šķirsies no viņa, ja dos dēlam naudu. Vecāki tolaik mēnesī saņēma 90 rubļus. Viņi krāja naudu automašīnai, bet tā maksāja mazāk nekā mana ģitāra. Tētis tomēr man pielika trūkstošo summu un vēl aizņēmās no sava tēva. Un mamma tā arī no tēva neizšķīrās,» atminoties pagātni, smejas Ainars.
Vienu no savām ģitārām Ainars nopircis 1985. gadā par 4000 rubļu. «Tagad šo instrumentu var apskatīt muzeja izstādē. Mājās man viena ģitāra stāv pie gultas, otra viesistabā pie televizora, bet virtuvē es parasti nespēlēju,» teic rokmūziķis, kurš piedzīvojis arī ģitāras zādzību, bet kāds labvēlis tomēr atgriezis nozagto instrumentu.
Dziesmas nosapņo
«Līvu» izpildītā dziesma «Dzimtā valoda» ir kļuvusi par vienu no latviešu tautas himnām. Atminoties, kā tā tapusi, Virga stāsta: «Reiz naktī pamodos, un man bija viss skaidrs par šīs dziesmas mūziku. Starp citu, bieži ir gadījies, ka nosapņoju dziesmu. «Dzimtajai valodai» vārdi ir dzejnieka Imanta Ziedoņa atdzejojums. Iedvesmojos no Ziedoņa tulkotās versijas un izveidoju savu dziesmas gājienu. Bija šis tas jāuzsver, šis tas jāizņem ārā. Diemžēl ar Imantu Ziedoni par šo dziesmu nekad nesanāca parunāt. Es ceru, ka neesmu viņa atdzejojumu apķēzījis.»
«Dzimto valodu» Virga uzreiz iedeva dziedāt Jānim Grodumam, lai gan tikpat labi ķērca arī Aivars Brīze. «Grodums bija slinks uz solfedžēšanu, un viņam nepadevās lasīt notis. Mani tas besīja. Gala beigās es ar to samierinājos. Jā, «Dzimtā valoda» bija arī Groģa pirmais hits,» turpina Virga.
Vai liksim «Līvus» muzejā?
«Besīja ārā tie mūžīgie «Līvu» kašķi, kāpēc jums tik daudz bija jāstrīdas?» vaicā Maija Kalniņa, uz ko Ainars atbild: «Tā bija tāda pasaule. Mēs katrs varējām teikt, ko domājām. Totāli atšķīrāmies cits no cita. Mikroklimats bija tāds, ka varēja atļauties teikt visu. Ķildošanās nebija ļaundabīga. Mēs varējām būt tie, kas esam. Lamājāmies, bet neviens svešs neko nedzirdēja. Bieži viens ar otru nerunājām un nesarunājām pat nākamā mēģinājuma laiku.
Mēs bijām riktīgs bērnudārzs. Katrs par sevi. Tas bija tāds mikroklimats kā no bērnudārza līdz valdības līmenim.
Nākamgad jau trešo reizi Priekules novada Virgā būs «Virgafest», Liepājā turpināšu tradīciju ar «Līvu» festivālu. Man top jaunas dziesmas. Un tas taču galu galā ir rokmūzikas zelta fonds. Vecākiem klausītājiem «Līvi» ir nostalģija, jaunajiem - kaut kas interesants un intriģējošs.»
Laimīgs visās dzīves jomās
Tikšanās dalībnieki Ainara ģitāras pavadībā nodziedāja Liepājas himnu «Pilsēta, kurā piedzimst vējš» un citas dziesmas. Kāds no klātesošajiem izteica pieņēmumu, ka Ainars varētu būt nākamais valsts prezidents, uz ko Virga atbildēja: «Es gribētu būt prezidents, tikai man vajadzētu palīgus. Bet varbūt labāk roka prezidents?»
»Vakara Ziņām« pasākuma noslēgumā mūziķis atzina, ka tagad esot laimīgs visās dzīves jomās un ar pērnā gada Ziemassvētkos apņemto sievu Aniju dzīvojot kā cimds ar roku. Viņa lieliski saprotot rokmūziķa savdabīgo skatījumu uz dzīvi. «Es protu labi gatavot un man iznāk, bet sieva tik garšīgi vāra ēst, un es baudu viņas pagatavoto. Man stāv cirvis ledusskapī, un es no tā vāru zupu,» Ainars nebeidz vien jokot. Ja nav nekādu citu darbu, tad Virga brīvajā laikā ķīlējot savu divriteni.
