Šodien un rīt Dailes teātrī notiks izrāde Sniega simfonija, kurā galvenās lomas atveidos klauns Slava Poluņins un vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar cirka māksliniekiem un kamerorķestri Kremerata Baltica. Izrādes veidotāji sola pusotras stundas smieklu un laimes sajūtas.
«Reiz es sapratu, ka gribu izveidot izrādi, kas «aizvestu» atpakaļ pie mūsu bērnības sapņiem. Izrādi, kas palīdzētu cilvēkiem no saviem «pieaugušo kambariem» izlaist ārā puišeļus un meitenes, kas viņi kādreiz bija. Meklēju jaunu elpu tam teātrim, ar kuru es gribēju nodarboties. Man gribējās savā personāžā apvienot epiku un liriku, naivitāti un viedumu, maigumu un kaislības,» tā šīs izrādes rašanos ideju raksturo klauns Slava Poluņins. Viņš atzina, ka vienmēr vēlas paplašināt klaunādes robežas, un tā reiz nodomājis savienot nesavienojamo - klaunādi un klasisko mūziku. Muzikālā variācija Sniega simfonija veidota 1993. gadā, tā spēlēta vairāk nekā 100 reizes daudzviet pasaulē, saņēmusi visdažādākās profesionāļu balvas Kanādā, Austrālijā, Meksikā, Krievijā, Spānijā...
Sadarbība ar Gidonu Krēmeru un Kremerata Baltica šajā izrādē sākusies 2012. gadā, kad Krēmeram sen pazīstamais Slava Poluņins tajā piedāvājis piedalīties. Izrādē klaunādes apvienotas ar instrumentāliem skaņdarbiem Gidona Krēmera izpildījumā - klasiskā mūzika un klaunāde izrādē sastopas kā Baltais (skaistais un majestātiskais) un Rudmatainais (smieklīgais un neveiklais) klauns. «Es būšu sarkanmatainais klauns, bet Gidons un viņa orķestris izpildīs Baltā klauna lomu,» stāsta Slava Poluņins. Gidons Krēmers uzskata, ka šī izrāde ir «spēcīga ar savu jūtu gammu, emocijām, nostalģiju, smaidu un prieku, ar visiem tik pazīstamo. Šī nav depresīva izrāde, bet dzīves reāls atspoguļojums ar visām tās izpausmēm - tumšām un lietainām dienām, vienlaikus arī saulainām dienām. Un tas, ka izrādes izskaņā publika jūtas, kā saules apņemta, ir šīs izrādes spēks...» Savukārt Poluņins atzīst: «Es esmu cilvēks, kas ar prieku eksistē uz šīs zemes. Man cilvēki ir jāiedvesmo dzīvei, un tieši ar to es nodarbojos visiem spēkiem. Ceru, ka ar šo izrādi mēs palīdzam nokļūt prieka un laimes pasaulē. Ar šo izrādi notiek kaut kas dīvains - jo vecāka tā kļūst, jo labāka tā ir, lai gan vajadzētu būt otrādi. Laikam šajā darbā esam pieskārušies kam maģiskam, jo izrāde mūs pārņēmusi savā varā, tā vada mūs, pārveido mūs. Mūzika tik harmoniski saskan ar darbību uz skatuves... Lai spētu dāvāt smaidu un prieku citiem, galvenais ir nepieaugt, un viss, mēģināt palikt bērnam, un, ja uz katra pagrieziena dzīvē spēj brīnīties par notiekošo, tad pārējais atnāk pats... Vienmēr ir uzskatīts, ka humors un klaunāde stāv nomaļus no klasiskās mūzikas, starp šīm jomām ir pat dziļa bedre, tomēr mūsu izpildījumā tādas bedres nav.» Vijolnieks Gidons Krēmers, lai gan pašam esot skeptiska attieksme pret darbiem, kuros tiek pārkāptas dažādu mākslas veidu robežas, atzīst, ka šajā izrādē poēzija un pantomīma dzīvo kā viens veselums, un to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par «starpdisciplināra žanra izrādi, bet satikšanos uz sapņu tilta».
Pērnajā gadā kamerorķestris Kremerata Baltica svinēja savas pastāvēšanas 20 gadus, kurus atzīmējot izcilais vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar Kremerata Baltica nospēlēja 70 dažādus koncertus daudzviet pasaulē, un jubilejas gada izskaņā atcerējušies, ka vēl taču ir projekts Sniega simfonija, kas Rīgā izskanēs, kā atzīst Gidons Krēmers, «kā deserts mums visiem dāvanā».
Vijolnieks Gidons Krēmers atzīst, ka jau ceturtdien viņš kopā ar Kremerata Baltica dodas uz koncertiem Francijā, pēc tam uz Āzijas valstīm. Tomēr pēc tik intensīva jubilejas gada nolēmis mazliet samazināt koncertu blīvumu, bet sola, ka septembrī notiks Kremerata Baltica koncerti Dzintaru koncertzālē. Viņam personiski ir radies arī jauns projekts, ko var raksturot kā viens pret vienu ar fotogrāfijām jeb Prelūdija aizgājušajam laikam. Tajā skanēs Mečislava Vainberga (1919-1996) mūzika un būs skatāmi lietuviešu fotogrāfa Antana Sutkus (1939) darbi; iespējams, arī šo projektu būs iespējams redzēt Latvijā. «Es katru gadu pats sev saku, ka vajag taču spiest uz bremzes pedāli, jo, teiksim, pērn es nospēlēju 108 koncertus, un tas ir ļoti daudz. Šogad koncertu būs mazāk, ceru, ka varēšu kaut mazliet atpūsties,» atzīst Gidons Krēmers. Ļoti ticams, ka Latvijas publikai būs iespējams redzēt vēl vienu jaunu projektu, kurā Krēmers uzstāsies kopā ar franču mīmu.
