Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.
Viņi visi ir tik dažādi. Dzīves mērķi un sapņi. Acu krāsa, balss tembrs. Kāds uzstājas tūkstošiem, kāds savu dzīvi nespēj iztēloties bez skatuves un starmešiem, bet kāds cits dzied tā, ka aiz aizkustinājuma asaras rit pār vaigiem.
Akrams – šis vārds bengāļu valodā nozīmē - Tas, kurš seko zvaigznēm, taču Akrams Hans ir kļuvis par zvaigzni pats. Viņš tiek atzīts ja ne par vislabāko, tad pilnīgi noteikti – par vienu no spilgtākajiem contemporary dance pārstāvjiem pasaulē, ir strādājis daudzu izcilu horeogrāfu vadībā, līdz atradis ideālo sadarbības partneri – sevi pašu.
Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.
“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.
Vakar pelnītu pateicību saņēma kaut maza daļa no tiem cilvēkiem, kuri simtgadīgu apbūvi pārvērtuši teātra kvartālā ar līdz šim Latvijā nebijušām teātra izrāžu un visa teātra darba iespējām.
Jaunā Rīgas teātra renovācijas un būvniecības projekta mērķis, izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri, ir sasniegts. Par to šodien pārliecinājās ikviens, kuram bija iespēja būt ne tikai lieciniekiem šajā leģendārajā brīdī, bet arī doties īsā ekskursijā. Lieki piebilst, ka svētku sajūta nerimās.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka ir gan skaista, gan funkcionāla, ceturtdien atklāšanas pasākumā uzsvēra JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Kāpēc nav iespējams atrast Lāčplēsi, vai Zigmars Liepiņš ies uz Kultūras ministriju naudu prasīt, kāpēc Kristapa Porziņģa iemestās bumbas ir svarīgākas par Marinas Rebekas nodziedāto augšējo do, kas jādara operas mecenātiem – sarunas turpinājums ar komponistu Zigmaru Liepiņu.
"Dziesmu svētki nav tikai mūsu nacionālā vērtība, bet tā ir arī pasaules nemateriālā mantojuma sarakstā UNESCO, pirmais apdraudējums, kas noteikts tajā dokumentā, ir minēts - sistēmas maiņa, ja notiek šī sistēmas maiņa, kas ir bijusi līdz šim, tad tas ir lielākais apdraudējums Dziesmu un deju svētkiem," TV24 raidījumā "Preses klubs" izskaidro diriģents Ints Teterovskis.
Jaunais Rīgas teātris (JRT) pašlaik atgriežas savā vecajā adresē, kas tagad saucas Lāčplēša iela 25. Teātra tagadējā prombūtne pagaidu telpās Miera ielā vilkusies no 2017. gada, bet iepriekšējā vilkusies gandrīz simts gadus.
Rītdiena, 24. februāris, būs zīmīga diena. Šīs datums atkal atgādinās skaudro realitāti, Ukraina jau otro gadu cīnās par savu brīvību. Šodien, 23. februārī, un rīt daudzviet Latvijā norisināsies dažādi piemiņas pasākumi.
VEF kultūras pilī nākamā gada 22.februārī izrādīs Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperu "Sfinksa", kas ir muzikāls stāsts par pareģa Eižena Finka likteni, aģentūru LETA informēja "Producentu grupas 7" pārstāvis Edvards Grieze.
Jaunais Rīgas teātris kā komēta tuvojas savam kartējam spožuma maksimumam ar izredzēm beidzot tomēr iekrist acīs vai lokatoros kaut daļai no tiem, kuri līdz šim palikuši neziņā, ka jau 31 gadu tāda komēta mūsu galaktikā riņķo un dažkārt padara debesis gaišākas.
Šī gada 24.februārī, plkst.18.30, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā slaveni latviešu un ukraiņu dziedātāji un mūziķi apvienosies muzikālā pasākumā, lai paustu Ukrainas tautai savu solidaritāti un atbalstu.