Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar James Gallery Ņujorkā piedāvā aplūkot vairāku gadu pētniecības un izstāžu projekta Pārnēsājamās ainavas noslēdzošo izstādi Portable Landscapes. Memories and Imaginaries of Refugee Modernism (Pārnēsājamās ainavas. Bēgļu modernisms, atmiņas un iztēle).
Tā izseko atšķirīgiem Latvijas emigrācijas un trimdas stāstiem, aplūkojot tos plašākā mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā. Cikla Pārnēsājamās ainavas noslēdzošās izstādes centrā ir latviešu trimdas mākslinieku un literātu grupa Elles ķēķis. Tās dažādās radošās izpausmes posmā no 20. gadsimta 50. līdz 70. gadiem atsedz paralēlu lappusi Latvijas mākslas un kultūras vēsturē, kad Otrā pasaules kara notikumu iespaidā tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās.
Izstāde plašākā kontekstā pievēršas māksliniekiem un radošajam fenomenam, kas veidojies migrācijas iespaidā, priekšplānā izvirzot mazzināmāku stāstu tīklojumu. Ekspozīcijā apskatīti virzieni un individuāli mākslinieki, kas balstījuši, kā arī dažādojuši un izaicinājuši kopīgo mākslas vēstures naratīvu. Paralēli vēsturiskajiem stāstiem, kas atklājas dažādos arhīvu materiālos, mākslas darbos un artefaktos, izstādē piedalās arī mūsdienu mākslinieki, kuri savos darbos pievēršas migrācijas tēmai vai ar savām interpretācijām papildina kādu no izstādes naratīviem. Uzsverot dažādības nozīmi, atšķirīgos modernismus un mazāk zināmus strāvojumus, izstāde uzsver, ka gan pagātnes, gan mūsdienu norises ir dzīvs process, ko nemitīgi veidojam un pilnveidojam. Izstāde un tās publiskā programma pārskata mākslinieciskās un politiskās izteiksmes migrācijas mākslā, atklājot daudzveidīgos naratīvus gan nesenā pagātnē, gan mūsdienās. Izstādes mākslinieki ir Daina Dagnija, Jonija Fains (Yonia Fain), Jevgeņijs Fiks (Yevgeniy Fix), grupa Elles ķēķis, Rolands Kaņeps, Boriss Lurijs (Boris Lurie), Džūdija Bluma-Redija (Judy Blum Reddy), Vladimirs Svetlovs & Aleksandrs Zapoļs (Orbita), Viktors Timofejevs, Sigurds Vīdzirkste, Artūrs Virtmanis. Kuratori: Katrīna Karla (Katherine Carl), Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, runājot par šo projektu, uzsver: «Priecēja, ka izstāde tika uzņemta ar lielu atsaucību, jo ar augstvērtīgu kultūras piedāvājumu izlutināto Ņujorkas publiku nebūt nav tik viegli ieinteresēt. Pozitīvu rezonansi raisīja ne tikai izstādītie mākslas darbi un vēsturiskie materiāli, bet arī veids, kādā mēs tiecamies pārrakstīt vēsturi, aplūkojot Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstus plašākā mākslas vēstures un migrācijas procesu kontekstā. Bēgļu modernisms, šķiet, šīs izstādes iespaidā varētu attīstīties par terminu, kas atsedz mazāk zināmās vēstures lappuses un palīdz veidot daudz iekļaujošāku un mūsdienu pasaules skatījumam atbilstošāku naratīvu - vēstures lasījumu. Iepazīstoties ar MOMAs jauno kolekcijas ekspozīciju, kurā arī vērojamas vēstures pārrakstīšanas tendences, jāatzīst, ka mūsu izstāde tapusi īstajā laikā un ka mums izdevies Latvijas mākslas un vēstures norises iekļaut starptautiskā kontekstā.» .
