Latvijas novadu tautastērpiem piepulcējies arī krieviņu jeb votu tautastērps. Tādējādi, pateicoties biedrībai Zemgales mantojums, ir atdots ilgi krātais parāds Latvijas kultūrā. Savā veidā tas ir piemineklis votu saknēm Latvijā, kas ierakstītas Ķuņķu, Grikovsku, Cīruļu, Pliekšānu, Skulmju, Spekkes, Klīves, Sodumu dzimtās. Redz, kā – dzejnieks Rainis ir cēlies no votiem. Latvijā apmēram 60 cilvēku sevi dēvē par votiem.
Iemūžināti visi gadalaiki
Votu tautastērps tapis, sadarbojoties biedrībai Zemgales mantojums, Zemgales plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam un Latvijas Folkloras biedrībai. Bārbelieši 15. gadsimta krieviņu tautastērpu rekonstruējuši pēc mākslinieka Augusta Georga Vilhelma Pecolda zīmējuma Krieviņi, kas tapis Bauskas pusē – Jaunsaulē – 1846. gada 4. jūlijā. Krieviņu sievietes apģērbu nevar nepamanīt, jo tajā uzmirdz silpureņu silti dzeltenā krāsa. Ieskatoties saredzama arī zilā, zaļā un sarkanā krāsa un ir acīmredzams, ka krieviņu tautastērpu caurvij četras stihijas vai gadalaiki – uguns, ūdens, gaiss un zeme, kas iemieso ziemu, pavasari, vasaru un rudeni.
Starp citu, bārbeliešiem ir āķis lūpā – rudenī tiek solīts jauns pārsteigums – rekonstruēts votu tērpa gurnauts.
Sapanam – sarežģīts raksts
Biedrības Zemgales mantojums valdes priekšsēdētāja Dace Žuromska tautastērpa tautās vešanas pasākumā smēja, ka, nebūdama audēja, domājusi: kas gan sarežģīts, noaust krieviņu tradicionālo galvasautu sapanu rotājošo lenti. Sēdies stellēs un aud. Tomēr dīvaini, ka neviens līdz tam nebija pieķēries šim šķietami vieglajam darbam. Acis atvērušās, kad slavena vietējā audēja pateikusi – to darbu nav iespējams samaksāt, tik sarežģītu rakstu cilvēks var aust tikai sev. D. Žuromska tagad saka – audusi nevis sev, bet idejas vārdā, un darbs bijis tiešām grūts. Neviena no rindiņām nav atkārtojusies, tāpēc viņa var tikai brīnīties, kā to visu atmiņā spējusi paturēt senā votu sieva.
Krieviņi atvesti ar varu
Zemgalē dzīvojošie voti ir bagātinājuši šo novadu ar savām tradīcijām, un D. Žuromska neslēpj, ka viņa ilgāku laiku jutusi nožēlu – bārbeliešiem vajadzētu savu tautastērpu, bet kādu izvēlēties? Kāpēc lai tas nebūtu votu apģērbs?
Kas ir daudziem nezināmie Latvijas krieviņi? Voti Latvijas teritorijā ienāca 15. gadsimtā. Turklāt tas notika piespiedu kārtā – apmēram 3000 votu šeit nometināja pēc tam, kad livonieši viņus saņēma gūstā Novgorodas zemēs. Nelielajai somugru ciltij tas bija ļoti liels cilvēku skaits. Votu amatnieki 5. gadsimta vidū cēla Bauskas pili, un pēc tam viņus nometināja Bauskas apkārtnē – Bārbelē, Vecsaulē, Jaunsaulē, Stelpē, Vecmuižā, Vallē, Mežmuižā. Jau līdz 19. gadsimtam voti bija gandrīz asimilējušies, taču apģērbā senās tradīcijas bija saglabātas un ietekmējušas arī krāsu izmantojumu zemgaliešu tērpos.
Kā Zandere Bauskas pili izdalījusi
Dzejniece Inese Zandere ir cēlusies no votu dzimtas ar saknēm Bārbelē. Viņa atceras, ka kopā ar fotogrāfu Andri Krieviņu pirms daudziem gadiem sastāstījuši pasakas norvēģim Rihardam Bērugam, kurš bija viens no pirmajiem rietumniekiem, kas ieradās uz dzīvi Latvijā. Abi votu pēcteči Bērugam klāstījuši, ka neatkarīgajā Latvijā dzīvojošie voti gatavojas pasludināt pašnoteikšanos un pieprasīt savā īpašumā senču būvēto Bauskas pili. Bērugs noticējis, un Norvēģijas radioklausītāji uzzinājuši šo stāstu kā baltu patiesību.
Vienīgā vēsturiskā liecība glabājas Latvijā
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfe Ilze Ziņģīte stāsta, ka Latvijā ir saglabāts pasaulē vienīgais votu vīrieša vēsturiskais krekls. Pat votu vēsturiskajās teritorijās tik senas kultūras liecības nav uzietas.
Krieviņiem bija raksturīgs adījums ar izšuvumu, un tāds redzams vīriešu krekla apkaklītē. Arī zeķēs. Sieviešu tērpā valkātā drāna latviešiem neraksturīgi tiek krustota uz pleca. Pirms vairākiem gadsimtiem votu sieviešu apģērbā varēja nolasīt, cik valkātājai gadu un kāds ir viņas statuss. Meitenes ģērbās baltos lina tērpos, precētām sievām ģērbu šuva no zilas vadmalas. Sievas valkāja arī vaļēju zilu vilnas audeklu, kas bija izšūts ar krellēm, un pār plecu saņemtu krāsainu audeklu. Arī viņām krekla piedurknes un apkakle bija izšūtas ar krāsainu vilnas dziju. Precēta sieviete vilka galvasautu sapanu – baltu, malās izrakstītu šķidrautu.
