Valdība pagaidām izdarījusi vieglāko no uzdevumiem – pieņēmusi Veselības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu, lēmumu pieņemšanu par finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei atstājot uz nākamo gadu. Ministru kabinets devis zaļo gaismu valsts obligātajai universālajai apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem, skaidri nepasakot, kā turpmāk veselības nozare tiks finansēta.
Vienošanās par to, kādu veselības nozares finansēšanas modeli apstiprināt, tika panākta politiski, proti, valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē, līdz ar to vakardienas valdības sēdei, kurā varētu tikt izskatīti par un pret konkrētiem modeļiem, bija tikai formāla nozīme. Valdība vienojās izveidot (saglabāt?) valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli. Pēc valdības sēdes tas ieguva nosaukumu «universāla veselības apdrošināšana no valsts budžeta līdzekļiem». Pēc premjerministra Māra Kučinska teiktā, valdības lēmums nozīmē neatdot veselības aprūpes finansēšanu privātu apdrošinātāju rokās, kā arī neieviest ne jaunu nodokli, ne apdrošināšanas maksājumu.
Veselības ministrija skaidro, ka šāda finansēšanas modeļa rezultātā tiks saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (proti, veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts, kā to paredzētu divi citi piedāvātie reformu modeļi) un tiek saglabāta arī reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. Tas paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālajai grupai, vecuma un dzimuma.
Būtiskākais jautājums ir - kā valdība plāno finansēt veselības aprūpi, ja tā konceptuāli ir par valsts veselības apdrošināšanu? Atbildes uz šo jautājumu pašlaik nav. Pati Veselības ministrijas kā šī modeļa trūkumu min to, ka ir «nepieciešams garantēt valsts budžeta finansējumu un prioritāti, jo bez nepieciešamā finansējuma netiek nodrošināta efektīva darbība». Valdībai līdz nākamā gada 1. aprīlim būs jāvienojas un jāatrod nepieciešamais finansējums veselības apdrošināšanai, sacīja premjerministrs, savukārt Veselības ministrijā norāda, ka «jautājumu par nepieciešamajiem papildu finanšu resursiem veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai plānots risināt likumprojektu par valsts budžetu 2018., 2019. un 2020. gadam sagatavošanas procesā».
Diskusijas varētu būt spraigas, jo nepieciešamais finansējums veselības nozarei, kādu to redz Veselības ministrija un Pasaules Veselības organizācija, ir ievērojami lielāks, nekā veselības nozare saņem pašlaik. Veselībai vajadzētu novirzīt vismaz 12 procentus no valsts budžeta kopizdevumiem. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, valdības konceptuāli izvēlētajam modelim 2018. gadā papildus esošajam budžetam vajadzīgi 219,5 miljoni eiro, 2019. gadā - 406,8 miljoni eiro, 2020. gadā - 461,8 miljoni eiro. Tāpat šī modeļa aprakstā ir minēti vairāki varianti, kur iegūt papildu naudu, un tie nav nekas cits kā nodokļi vai, iespējams, nodokļu pārdale (kas nav konkrēti pieminēta). Proti, viens no piedāvājumiem ir izmantot maksājumu uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes, palielinot to par vienu procentpunktu, otrs piedāvājums ir par vienu procentpunktu palielināt PVN. Veselības ministrija gan turpat norāda, ka nodokļu paaugstināšana var radīt negatīvas sekas. Trešais variants paredz izmantot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu bāzi, par 0,5 procentiem palielinot gan darba ņēmēja, gan darba devēja iemaksas.
***
Finansējums veselības aprūpei
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, valdības izvēlētajai valsts obligātajai universālajai apdrošināšanai papildus nepieciešami miljoni eiro
• 2018. gadā plānotais finansējums 728,9 miljoni eiro, papildus vajadzīgi 219,5 miljoni eiro
• 2019. gadā plānotais finansējums 728,9 miljoni eiro, papildus vajadzīgi 406,8 miljoni eiro
• 2020. gadā plānotais finansējums 728,9 miljoni eiro, papildus vajadzīgi 461,8 miljoni eiro
Avots: Veselības ministrija
