Nespējot vienoties par veselības finansēšanas avotu, premjerministra Māra Kučinska vadītā darba grupa varētu vienoties par fiksēta veselības vai veselības apdrošināšanas maksājuma ieviešanu katram Latvijas iedzīvotājam. Tuvojas premjera noliktais datums, kad jābūt zināmiem priekšlikumiem kritiskās situācijas risināšanai veselības jomā, taču nekur tālāk par «labi aizmirstu veco» neviens nav ticis.
Savulaik Ingrīda Circene kā risinājumu piedāvāja veselības apdrošināšanas sistēmu, kur veselības pakalpojumu saņemšana būtu sasaistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, tomēr šo koncepciju, kas jau bija transformējusies pat konkrēta likumprojektā, Saeima noraidīja. Pēc vairākiem gadiem esam tādā pašā situācijā - naudas veselībai trūkst vēl jo katastrofālāk, bet nekādu risinājumu, izņemot veselības reformas finansēšanu uz budžeta deficīta rēķina, valdība nav atradusi.
Valdības vadītājs Māris Kučinskis vada darba grupu, kas līdz 1. jūnijam apņēmusies sagatavot priekšlikumus veselības nozares finansēšanai ilgtermiņā. Vai darba grupa ir tikai formāla izkārtne, jo tajā tiek apspriesti vieni un tie paši jautājumi, kas pirms gada, diviem un trim jau pārrunāti. Veselības ministre Anda Čakša uzsver: «Mans mērķis ir, lai 1. jūnijā darba grupa iznāktu pie sabiedrības ar skaidru ziņu, ka nauda veselības aprūpei būs un kā to plānots piesaistīt.»
Ministre uzskata, ka ir jāvienojas par veselības finansēšanu no kopējiem nodokļiem. Viņa atturas Neatkarīgajai paust konkrēti, vai tas būtu no sociālajām iemaksām vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo valdību veidojošo politisko partiju vidū pašlaik nav vienota viedokļa, taču kā proporcionāls maksājums algai tas noteikti varētu būt. «Noteikti es iebilstu pret fiksētu maksājumu katram cilvēkam individuāli katru mēnesi, jo tas vēl vairāk vairos nevienlīdzību un atstās iespaidu uz tautas veselības rādītājiem,» saka A. Čakša. Viņa atzīst, ka pēc pirmās darba grupas sēdes neviens priekšlikums nav izvirzījies par galveno apspriežamo. «Mums pietrūkst spēka nonākt līdz gala rezultātam, mēs esam pateikuši, ka veselība ir prioritāte, bet nevaram nonākt pie tā, lai šī prioritāte būtu reāla.» Ministre vēlreiz kā mantru atkārto: «Latvijā procentuālais sadalījums veselībai no budžeta ieņēmumiem nav atbilstošs.» To Latvijas valdībai norāda arī Eiropas Komisija, kas vienlaikus aicina ievērot budžeta rāmjus. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozarei tuvāko gadu laikā papildus nepieciešami vismaz 450 miljoni eiro. Ministre arī uzsver, ka galīgais lēmums ir jāpieņem premjerministram. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka veselības ministrei šajā jautājumā nav liela ietekme, jo «premjeram ir tādi padomnieki, kādi ir, kādas intereses katram ir un ko premjers kam ir apsolījis».
Viens no reālākajiem variantiem, kā iegūt veselībai papildu finansējumu, ir fiksētais maksājums jeb, kā to sauc Latvijas Bankas eksperti, veselības apdrošināšanas maksājums, kas būtu jāmaksā katram iedzīvotājam neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, 20 vai 25 eiro katru mēnesi. Bankas eksperti to kategoriski atsakās saukt par jaunu nodokli, lai gan pēc pieejamās informācijas, kādu to eksperti redz, tas līdzinās nekustamā īpašuma nodoklim, ko maksā visi, no kura nevar izvairīties, tikai summa ir viena un nemainās no tavas dzīvesvietas, šoreiz - no veselības stāvokļa. To, ka šādu variantu apspriež darba grupā, nenoliedz ne ministre, ne Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Viņš saka: esošajā budžetā un īpaši tajā, kas būs pēc reformas, naudas nav. «Tad mums atliek tikai sociālās iemaksas, bet tad, visticamāk, būtu jāpalielina likme, vai fiksēts maksājums katram strādājošajam. Atbalsts vienam vai otram variantam ir atkarībā no tā, vai tas uzliek papildu maksājumu vai ne,» saka R. Ražuks. Kategoriski pret priekšlikumu katram darbspējīgam iedzīvotājam uzlikt maksājumu 25 eiro mēnesī ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Tās priekšsēdētājs Egils Baldzēns saka: tad no nodokļu reformām darbinieki neiegūtu pilnīgi neko un nevienlīdzība netiktu mazināta.
***
Varianti veselības nozares finansēšanai
1-2% no sociālās apdrošināšanas budžeta (iebilst koalīcijas partneri)
Sociālo iemaksu likmes palielinājums par 1%, sasaistot veselības aprūpes saņemšanu ar iemaksu veikšanu (iebilst darba devēju organizācijas)
Pievienotās vērtības nodokļa palielinājums, lai piesaistītu trūkstošo finansējumu, vai akcīzes nodokļa palielinājums ar mērķi finansēt veselības jomu
Maksājums proporcionāli darbinieka algai - 2% no darbinieka algas veselības apdrošināšanai (arodbiedrības iebilst, ja to uzliek uz darbinieku pleciem)
Fiksēts maksājums veselības apdrošināšanai 20-25 eiro mēnesī (iebilst veselības ministre, arodbiedrības)
Avots: Neatkarīgā
