Izstādē Expo 2017 sākusies Transporta un loģistikas nedēļa, kuru ievadīja Latvijas un Kazahstānas valsts amatpersonu uzrunas, bet turpināja nozaru ekspertu sarunas, vērtējot situāciju un iezīmējot nākotnes vīziju.
Iestrādes runā par labu Latvijai
Kā vienu no galvenajām sadarbības formām Kazahstāna un Latvija iezīmē sadarbību kravu loģistikā. Par aktualitāti - Ķīnas konteineru kravu piesaistē Latvijas dzelzceļam un ostām - abas puses ir vienisprātis: tas ir loģisks risinājums kravu piegādēm no Āzijas uz Ziemeļeiropu un Skandināviju, taču vienlaikus ir daudz nezināmo un vēl pārrunājamu jautājumu. Kazahstānas puse sola atbalstīt Latvijas centienus sarunās ar Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz dzelzceļa tarifiem, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, lai kravu pārvadājumi caur Latviju nosūtītājam būtu izdevīgi, jo Krievija cītīgi pieturas pie iepriekš deklarētās politikas - maksimāli daudz kravu novirzīt caur savām ostām. Runājot par jau sasniegto, Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis saka: «Visupirms, raugoties no statistikas viedokļa, tranzīta sektorā esam līderi Baltijas valstu vidū - caur Latvijas ostām tiek pārkrauti lielākie kravu apjomi. Jauni rekordi pirmajā pusgadā sasniegti arī konteinerpārvadājumu jomā. Te īpašu uzslavu pelnījuši uzņēmumi Latvijas dzelzceļš un LDz Loģistika, kas kopā ar saviem partneriem visā Eirāzijā pagājušo gadu īstenoja konteinervilciena organizēšanu no Jivu uz Rīgu, un divi konteinervilcieni šogad devās no Rīgas uz Kašgaru Ķīnā, lai sabalansētu kravu plūsmu abos virzienos un padarītu dzelzceļa pārvadājumus vēl efektīvākus. Tiek strādāts pie nākamajiem konteinervilcieniem no Šenženas, Čendu, Lianjungangas un citām Ķīnas pilsētām, ostām un provincēm. Mūsu tuvākā laika darba kārtībā noteikti ir arī savienojumi ar Irānu un Indiju.»
Starp Eiropu un Āziju
Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsver: «Latviju un Kazahstānu tranzīta nozarē saista vienoti mērķi - būt par nozīmīgu posmu transporta koridorā starp Eiropu un Āziju, un abām valstīm piemīt visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai sasniegtu šo mērķi. Caur Latvijas teritoriju tiek transportēti praktiski visi kravu veidi - melnais metāls, ogles, ķimikālijas, iekārtas, koksne un citi. Eirāzijas partneriem sadarbība ar Latviju ir īpaši interesanta, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu - esam pa vidu Baltijas valstīm, vienlaikus esam Eiropas Savienības ārējā robeža ar Baltkrieviju un Krieviju. Latvija jau tradicionāli ir bijusi nozīmīgs tirdzniecības un tranzīta punkts starp Eiropu un Āziju.»
Rīgas brīvosta prezentē sevi kā kvalitatīvu un drošu ostu
Sadarbības īstenošanā milzīga nozīme ir ostām. Expo 2017 ietvaros Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Mārtiņš Ziemanis ir ticies ar Kazahstānas valdības un dzelzceļa pārstāvjiem, kā arī norisinājušās sarunas ar vairākiem uzņēmējiem. «Mēs runājām par iespējamo celulozes importu caur Rīgas brīvostu, un priekšā vēl saruna par beramkravu termināļa attīstību brīvostas teritorijā, visticamāk, tie varētu būt graudi vai citi pārtikas produkti. Mūsu prioritāte ir jaunu sadarbības partneru atrašana, kas samazinātu Krievijas ietekmi uz kopējo kravu plūsmu Rīgas ostā.»
Sadarbība ar Kazahstānu konteineru pārvadājumos, kas tika sākta 2009. gadā, diemžēl ir pārtrūkusi Krievijas tarifu politikas dēļ. Vaicāts, vai iespējamas izmaiņas Krievijas dzelzceļa tarifu politikā un konteineru kravas caur Latviju nosūtīt atkal būs nosūtītājam izdevīgi, Rīgas konteineru termināļa valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons atzīst: «Ļoti ceru, ka kaut kas mainīsies. Mēs kā biznesa pārstāvji šos procesus ietekmēt nespējam - mūsu uzdevums šajā izstādē ir parādīt, ka mēs to varam izdarīt par konkurētspējīgām cenām labā kvalitātē. Politiķi ir labi informēti par situāciju, jo šobrīd tā nav mums labvēlīga. Piemēram, graudu pārvadājumi no Kazahstānas uz Ustjlugas ostu Krievijā ir par 55% lētāki nekā tad, ja šie graudi tiek vesti caur Rīgu - attālumi ir praktiski vienādi. Tātad tarifu politika ir bremzējošais faktors. Mans uzdevums šobrīd ir atrast jaunus sadarbības partnerus, kurus interesē pārvadājumi caur Rīgu. Piebildīšu, ka konteineru pārvadājumiem tarifu starpība nav tik liela, tāpēc konteineri ir ļoti perspektīvi, kā arī ir vairākas preču grupas, kuru pārvadāšanai Rīga ir ļoti piemērota. Es runāju par preču grupām, kuras nevar eksportēt caur Krievijas ostām, bet kam nepieciešamas ārvalstu ostas. Tieši šī niša ir tā, kurā šobrīd mēģinām izmantot Rīgas priekšrocības. Ir notikušas jau ļoti konkrētas sarunas, un, manuprāt, ir tikai laika jautājums, kad šīs sarunas realizēsies dzīvē.».
