3.lapa
Uzraudzība un statistika
Latvijā mājputnu audzēšana notiek divos ražošanas virzienos: lielos specializētos uzņēmumos ar intensīvu ražošanu un nelielās zemnieku saimniecībās ar ekstensīvu ražošanu. 2016. gadā Latvijā kopumā nokauti 17 696 577 mājputni, no kuriem lielākā daļa jeb 99.8% - PF „Ķekava”, bet atlikušie 0.2% jeb 40 852 putnu - pārējos reģistrētajos/atzītajos Latvijas uzņēmumos.
Latvijā pašlaik darbojas:
4 atzītas mājputnu kautuves (tādas, kas var piegādāt gaļu ES tirgum): Viena no tām ir broileru kautuve (PF „Ķekava”), divas - paipalu un viena tītaru kautuve.
Latvijā ir reģistrētas 12 mājputnu un zaķveidīgo dzīvnieku kautuves; Desmit kautuves no tām kauj dažādu veidu mājputnus (vistas, tītarus, zosis, pīles, paipalas) un tās var kaut tikai savā saimniecībā audzētos dzīvniekus un izplatīt gaļu tikai Latvijas tirgū.
Latvijā ir reģistrētas 3 atzītas mājputnu kautuves,- tas nozīmē, ka šīs kautuves gaļu drīkst tirgot tikai Latvijā, bet var iepirkt arī citās saimniecībās audzētus mājputnus.
Latvijā darbojas 12 reģistrēti gaļas sadales uzņēmumi, kas iepērk, sadala un izplata svaigu gaļu (šai statistikā ietilpst arī PF „Ķekava”, kurā ir integrēta kautuve un sadale). Avots: PVD
PVD uzrauga un pārbauda šos uzņēmumus, kā arī tirdzniecības vietas, kurās nonāk vistas gaļa. Ik gadu tiek ņemti vidēji 200 putnu gaļas paraugi, kuriem tiek veiktas visdažādākās pārbaudes: uz salmonelozi, dažādiem piesārņojumiem u.c., t.sk. tiek arī pārbaudīts, vai gaļā nav antibiotiku atliekvielu. Kautuves tiek pārbaudītas vismaz četras reizes gadā, bet gaļas sadales uzņēmumi un pārstrādātāji - vismaz trīsreiz gadā.
2016. gadā PVD kautuvēs noņēmis 203 putnu gaļas paraugus, un 11 citu valstu putnu gaļas paraugi noņemti tirdzniecībā. Nevienā no PVD ņemtajiem paraugiem tiem nav bijis pozitīva rezultāta, t.i., neatbilstoši rezultāti netika konstatēti. Tādējādi var secināt, ka ne tikai „Ķekava”, bet arī pārējie ražotāji pret putnu audzēšanas procesu attiecas atbildīgi, t.i., šī gaļa ir atbildusi visiem normatīviem un bijusi patērētājiem droša lietošanā. Šogad PVD noņēmis jau 77 putnu gaļas paraugus un 3 paipalu gaļas paraugus, un arī šogad noņemtajos gaļas paraugos nav bijis pozitīvu rezultātu.
Eiropā - zem vienas lupas
To, ka vistas gaļas ražošana ES valstīs arī notiek atbildīgi un ir droša lietotājam, apliecina ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai (RASFF), kurā iekļauts PVD; RASFF sistēma nodrošina efektīvu un ātru informācijas apmaiņu par risku vai bīstamību, kas var rasties no pārtikas vai barības, un nosaka vienotu kārtību ātrai informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju. Saņemot informāciju RASFF ziņojuma veidā par neatbilstošu produktu, kas ir ticis izplatīts Latvijā vai ir ražots Latvijā, PVD veic ārpuskārtas pārbaudi jeb inspekciju iesaistītajos uzņēmumos. Tālākā rīcība jau ir atkarīga no konkrētās situācijas (preču atsaukšana, iznīcināšana utt.).
2016. gada novembrī tika saņemts RASFF ziņojums (Information notification for attention) par Polijas putnu gaļu - tika konstatēts doksaciklīns - antibiotika, kas nav aizliegta lietošanā. Tika veiktas inspekcijas iesaistītajos uzņēmumos (t.sk. Latvijā) un tika konstatēts, ka gaļa ir realizēta gala patērētājam, kā arī ziņojuma saņemšanas brīdī (8.11.2016.) konkrētajai gaļas partijai beidzies derīguma termiņš (svaigai gaļai tas bija 25.10.2016.). Neatbilstošu testēšanas rezultātu saņemšanas gadījumā, uzņēmums ir primāri atbildīgs par produktu atsaukšanu. PVD piebilst, ka šai gadījumā apjomi bija salīdzinoši niecīgi. Saņemot “Information notification for attention” ziņojumu, PVD pastiprināti pievērš uzmanību tieši konkrētās valsts izcelsmes produktiem, tāpēc 2016. gada beigās paraugi tika ņemti arī, lai pārbaudītu tieši poļu izcelsmes putnu gaļu. Izcelsmes valstī par šādiem gadījumiem saskaņā ar ES likumdošanas prasībām vainīgajam putnu audzētājam bija jāsaņem sods.
Likumdošanas prasības
ES pieņemtās regulas nr. 37 (no 2010. gada), nr.470 (no 2009. gada), kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.831 (no 2009.g.) un MK noteikumi nr.326 (no 2016.g) nosaka farmaceitisko produktu lietošanu, ierobežojumus (t.sk. pilnībā aizliedz jebkādu augšanas hormonu izmantošanu), kā arī atrunā veterināro zāļu izplatīšanu un kontroli. Regulas prasības attiecas uz visām ES valstīm, tāpēc gan Latvijā, gan citās ES valstīs uz vistas gaļas ražotājiem ir līdzīgi noteikumi un ierobežojumi. Savukārt vistas gaļas importētājiem no t.s. trešajām valstīm ir jāatbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz ES ražotājiem, kā arī jābūt atzītiem ES. Uz ES un Latvijas robežas no gaļas importa kravām tiek ņemti gaļas paraugi un tie tiek pārbaudīti. Statistika liecina, ka no Latvijā nopērkamās vistas gaļas vairāk nekā 50 % ir tieši Latvijā audzētu putnu gaļa. Atlikušo apjomu (ap 40%) importē - galvenokārt no ES valstīm, jo, kā norāda PVD, putnu gaļas imports no trešajām valstīm nav Latvijai raksturīgs: 2016. gadā ir bijusi ievesta tikai viena putnu gaļas krava.
Sarunas nobeigumā PVD speciālistes secina, ka mūsu putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādina: pat ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību. Tāpēc speciālistes iesaka iegādāties vistas gaļu legālās tirdzniecības vietās no atzītiem/reģistrētiem uzņēmumiem, kuri var garantēt savu produktu kvalitāti un drošību.
