Svētdiena, 5.maijs

redeem Ģederts, Ģirts

arrow_right_alt Latvijā

Lolita Neimane: Vai vistas gaļa Latvijas tirgū ir bez hormoniem un antibiotikām?

© Publicitātes foto

2.lapa

Vistas gaļas tirgus Latvijā: situācija šobrīd, uzraudzība, kontrole, likumdošanas prasības

Antibiotiku lietošana saimniecībās nav aizliegta un to tikai veterinārārsta uzraudzībā izmanto gadījumos, kad putni slimo (profilakses nolūkos antibiotiku lietošana gan ir aizliegta). Turklāt, šos medikamentus pareizi lietojot, to atliekvielas gaļā nepaliek. To stāsta norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistes Rudīte Vārna, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece un Evita Leitāne, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, Latvijas tirgū pieejamā putnu gaļā, kas saražota t.s. atzītā vai reģistrētā saimniecībā, vai arī gaļas sadales uzņēmumā sagatavotā gaļā PVD pēdējā pusotra gada laikā nav atklājis gadījumus, kad tajā būtu kādas antibiotiku atliekvielas, par augšanas hormoniem vispār nerunājot. Apgalvot, ka tikai PF „Ķekava” putni aug „bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas” būtu pārspīlēti, jo ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF „Ķekava” - „Audzēts bez antibiotikām”, norāda PVD speciālistes.

Kā tiek audzētas vistas un vai antibiotiku atliekvielas ir bīstamas cilvēkam?

PVD speciālistes skaidro, ka visas aug saimēs pa grupām, un viss notiekošais katrā saimē: no maziem cāļiem līdz pieaugušam mājputnam - tiek stingri uzskaitīts (to dara vai nu saimniecības atbildīgais veterinārārsts vai viņa nozīmēta persona). Tāpēc jebkurā brīdī PVD inspektoram, apmeklējot audzētavu, uzskaites žurnālā ir iespējams redzēt visu vēsturi: vai saime ir slimojusi, ar kādām zālēm tā tikusi ārstēta u.tml. Tieši tāpat - pa saimēm - tās nonāk kautuvē, kur arī programmās tiek ievadīta visa saimes informācija. Tātad - katras gaļas partijas vēsture ir izsekojama un pārbaudāma.

Kā norāda PVD ekspertes, gadījumos, ja putni slimo, tikai veterinārārsts nosaka diagnozi, izraksta nepieciešamos medikamentus, nosaka to devas un lietošanas ilgumu. Tomēr, kā vairākkārt uzsver speciālistes, sertificētu antibiotiku lietošana veterinārārsta uzraudzībā nav aizliegta, ja tās lieto ārstniecības nolūkos, kad tas ir nepieciešams, tāpat, kā cilvēki, ārstējoties izmanto antibiotikas. Tā kā sertificētu antibiotiku klīniskajās pārbaudēs (pirms laišanas tirgū) ir veikti daudzi pētījumi, ir arī noteikts, kādas devas, cik bieži lietojamas, kā arī tas, cik savlaicīgi jāpārtrauc šo medikamentu lietošana putniem pirms kaušanas, lai gaļā nenonāktu antibiotiku atliekvielas.

Bažas par antibiotiku klātbūtni gaļā tiek saistīta ar t.s. antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobo rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt. PVD speciālistes norāda, ka arī tad, ja putni ir ārstēti ar antibiotikām nepareizi (palielinātas/samazinātas devas vai kā citādi neievērots pareizs ārstēšanas kurss), un putni nokauti, nesagaidot, kamēr antibiotiku klātbūtne organismā vairs nebūtu, šāda gaļa - ar antibiotiku atliekvielām - patērētajam nav bīstama, jo tad būtu jālieto gaļa ļoti lielos apjomos, lai arī cilvēkam rastos antibiotiku rezistence. Tomēr likumdošanas normatīvos ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc arī tādu gaļu neizplata.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā