9,5 miljonus eiro vērtajā dabas skaitīšanas projektā pabeigta pirmā datu vākšanas sezona, izdarīti vairāki lietderīgi secinājumi, atrastas jaunas augu sugas, bet joprojām nav atbildes uz jautājumu, ko darīt, ja pētījums parādīs, ka Latvijā aizsargājamu vērtību ir daudz vairāk, nekā uzskatīts līdz šim. Lēmuma pieņemšana atlikta uz 2020. gadu, kad politiķu rīcībā būs pilna Latvijas biotopu karte.
Projekta patrons, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks atzīst, ka svarīgākais ir nodrošināt līdzsvaru - lai daba tiek saglabāta, bet arī cilvēks tādēļ necieš. Šogad, sākoties projektam, tas bija sabiedrības lielākais satraukuma iemesls - vai biotopu iegrāmatošana neizraisīs aizsargājamo teritoriju lavīnveidīgu pieaugumu, tādējādi ierobežojot saimniecisko darbību, un nekaitēs tautsaimniecībai kopumā. Formāli projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu saglabāšanai Latvijā mērķis ir tikai biotopu saskaitīšana. Taču neizbēgami pienāks brīdis, kad valdībai nāksies izlemt - vai jaunatrastās vērtības jāaizsargā un kā tas darāms.
Ekspertus kavēja lietavas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iepriekš skaidroja, ka gadījumā, ja dati liecinās par dabas vērtību būtisku pieaugumu, tautsaimniecības saudzēšanas nolūkā būs jālemj par konkrētu biotopu aizsardzības līmeņa pazemināšanu. Vai tas būs nepieciešams, šobrīd vēl nav iespējams prognozēt, jo datu ir pārāk maz. DAP ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne skaidro, ka plašāki secinājumi būs izdarāmi, kad eksperti izpētīs vismaz pusi Latvijas teritorijas. Pagaidām no plānotā apjoma izdarīta nepilna trešdaļa - mazāk, nekā iecerēts. Rudens lietavu dēļ Latgalē daudzi pētāmi biotopi palika zem ūdens. Tas nozīmē, ka ekspertiem vairāk darba jāpaveic nākamajos divos gados. Kopumā projektā iesaistīts 191 speciālists, tostarp 20 viesstrādnieku no Lietuvas un Igaunijas. Dabā pavadītas 26 805 stundas. GPS aparāti precīzi uzskaita gan ekspertu darbalaiku, gan maršrutu, lai vēlāk nerastos domstarpības ar apsekoto īpašumu saimniekiem.
Steidzami jāaptur latvāņi
Ekspertu iesniegtie dati pašlaik tiek pārbaudīti, bet dažas kopsakarības jau parādās. Izrādās, meliorācijas traumētās mazās upītes ar oļainām gruntīm, kas piemērotas lašveidīgo nārstam, atjaunojas daudz ātrāk, nekā uzskatīts līdz šim. Pietiek ar pieciem sešiem, atsevišķos gadījumos pat trim gadiem. Cits novērojums attiecas uz zālāju kvalitāti - tā ir pazeminājusies. Tātad platībmaksājumu veicinātā zāles smalcināšana un atstāšana uz lauka ir slikta saimniekošanas metode. Biotopu eksperti pēta arī pamatiežu atsegumus. Pie 29 ir konstatēts sadzīves piesārņojums, bet deviņas vietas ir pārtapušas nelegālās izgāztuvēs. Tās tiks sakoptas.
Vēl viens steidzams darbs esot jaunu latvāņu audžu apkarošana gar upēm. Arī pie Ventas konstatēti latvāņi, un, ja nekas netiks darīts, tie ar upju ūdeni ļoti ātri izplatīsies. Pieci gadi, un tā būs samilzusi problēma.
Moratorijs mikroliegumiem
Kartēšanas gaitā esot uzietas arī retas augu sugas - dažas konstatētas pirmo reizi. Sūnas, sēnes, ķērpji. LU rektors Indriķis Muižnieks stāsta, ka šie atradumi var izrādīties noderīgi farmācijas industrijā.
DAP vadītājs Juris Jātnieks piesauc vēl citus saimnieciskas dabas ieguvumus. Jo ātrāk tiek konstatēti biotopi, jo ātrāk bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotāji tiks pie paaugstinātiem platībmaksājumiem. Savukārt nākotnē biotopu karte dos lielāku skaidrību daudzām tautsaimniecības nozarēm - kādas ieceres kurā vietā ir īstenojamas. Investoriem vairs nebūs jāzīlē, vai ražotnes projektam piepeši svītru nepārvilks kāda svarīga putna ligzda. Tā līdz šim ne reizi vien noticis, tāpēc svarīgs ir projekta īstenotāju apsolījums, ka līdz biotopu skaitīšanas beigām nekādi jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Pašlaik ekspertiem ir spēkā konfidencialitātes līgums un viņi nedrīkst uz savu novērojumu pamata pieprasīt mikroliegumu izveidi. Visi iegūtie dati pieder Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP).
Par biotopu skaitīšanu sevišķi satraukti ir mežsaimnieki. Biologiem stāvus nokaltis koks ir liela vērtība, kamēr meža īpašniekam, lauku cilvēkam tā ir zaudēta nauda. Viņiem lielā cīņa par tiesībām apsaimniekot savu īpašumu vēl ir priekšā, taču ir nelieši, kas šo neskaidro situāciju izmanto savtīgos nolūkos. Pavasarī daudziem īpašniekiem tika sūtītas brīdinājuma vēstules ar melīgiem apgalvojumiem, ka atrasts biotops automātiski nozīmē mikroliegumu un saimnieciskās darbības aizliegšanu. Tāpēc mežs nekavējoties pārdodams vēstules sūtītājam par trešdaļu tirgus cenas. Tagad šādas vēstules vairs netiek sūtītas. Uzpircēji strādā rafinētāk - uzrunā īpašniekus individuāli. Tomēr meža īpašniekiem nevajag steigties izniekot savu kapitālu. Vismaz jāsagaida DAP sūtīta vēstule par atradumiem konkrētajā īpašumā. Tad arī būs laiks domāt, kā rīkoties tālāk.
