Jau šonedēļ Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja balsos par nostāju attiecībā uz ES daudzgadu budžetu. Arī Eiropas Komisijā notiek budžeta priekšlikuma sagatavošana, bet Latvijas pozīcija cīņā par savu aploksni ir izplūdusi un nekonkrēta. Prasām vairāk naudas, labi zinot, ka tas nav iespējams.
Latvijas formulētās prioritātes naudas sadalē ir izlīdzināt tiešmaksājumus zemniekiem un saglabāt kohēzijas finansējumu - naudu uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanai, nabadzības izskaušanai, transportam, vides aizsardzībai u.c. Šīs ir faktiski nesavienojamas lietas, jo naudas trūkuma apstākļos cerēt uz lielāku aploksni Latvijai nav nekāda pamata, bet abas šīs politikas konkurē savā starpā. Ja platībmaksājumus izlīdzina, tad zemnieki saņems vairāk, taču pārējām nozarēm nav iespējams saglabāt finansējumu līdzšinējā apmērā. Un otrādi - saglabājot kohēzijas naudu esošajā apjomā, zemnieki nevar saņemt vairāk.
Britu robs jāaizpilda
ES budžeta komisārs Ginters Etingers Lielbritānijas izstāšanās radīto robu vērtē 11 līdz 14 miljardu eiro apmērā. Turklāt jāapmierina būs arī jaunās politiskās iniciatīvas aizsardzībā, robežu apsardzē un migrācijas ierobežošanā. Latvijai svarīgi ir arī lielie projekti, piemēram, Rail Baltica. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai vairāk jāpelna un mazāk jātērē. Šādos apstākļos Latvijas politiķu nespēja vienoties par prioritātēm var beigties ar mazāk naudas visam. Pašlaik zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piebraukā uz Briseli, prasot maksājumu izlīdzināšanu, vēl pirmdien tur pabija, tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola aizstāv kohēzijas politiku. Zīmīgi, ka abi pārstāv vienu un to pašu politisko spēku - Zaļo un zemnieku savienību. Te vietā atgādinājums, ka Finanšu ministrija ir vadošā iestāde attiecībā uz struktūrfondiem, taču lauksaimniecības finansējums ir tikai un vienīgi Zemkopības ministrijas pārziņā, un kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lauksaimniecība ir vistreknāk finansētā nozare no visām. 2014. līdz 2020. gada periodā fondu ieguldījums lauksaimniecībā ir 3,283 miljardi eiro. Savukārt kohēzijas politikā, kas pārstāv 11 dažādus tautsaimniecības virzienus, tikai 4,418 miljardu kopā. Latvijas oficiālā pozīcija šo neproporcionālo sadalījumu vēl vairāk palielinātu par labu zemniekiem. Turklāt problēma ir ne tikai proporcijā, bet arī naudas tērēšanas kvalitātē.
Piedāvājums - nost bagātajiem
Eiropas Komisija pati atzīst, ka līdzšinējā lauksaimniecības politika pārfinansējusi dīvānzemniecību - jo bagātāks ir cilvēks un vairāk zemes viņam pieder, jo vairāk naudas Eiropas Savienība viņam uzdāvina. Tāpēc nākamajā periodā lielāks atbalsts būtu vēršams uz mazajām saimniecībām, lai apturētu lauku iztukšošanos. Finanšu ministrija jau pērn sāka slavēt Eiropas īstenoto kohēzijas politiku, tomēr tiešā tekstā pateikt, ka tā ir svarīgāka par bagāto lauksaimnieku ienākumiem, neviens nav uzdrošinājies. Un tas pats notiek arī Eiropas Savienības līmenī. Eiroparlamentāriete Inese Vaidere stāsta, ka rīt Budžeta komitejā notiks balsojums par kopējo nostāju - iepriekšējā vienošanās esot tāda, ka «valstu platībmaksājumi ir jātuvina, bet arī kohēziju nedrīkst samazināt». Kā to izdarīt, jāizdomā Eiropas Komisijai, bet doma esot samazināt naudu bagātajam galam un uz to rēķina maksāt vairāk trūcīgajam, tātad arī mums. Samazināt platībmaksājumus un arī nedot naudu bagāto valstu atpalikušajiem reģioniem - lai tās pašas tiek galā.
Prioritātes jānosaka pašiem
Vēl viens avots britu roba aizpildīšanai ES budžetā varētu būt dalībvalstu iemaksu palielināšana kopējā budžetā. Latvija esot tikai «par», jo no katra iemaksātā eiro trīs četrus saņem atpakaļ. Tomēr grūti iedomāties situāciju, ka bagātās valstis tik vienkārši piekritīs trūkumcietēju priekšlikumiem. Inese Vaidere prognozē smagas sarunas. Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu nāks klajā maijā.
Visticamāk, jostas nāksies savilkt visiem un Latvijas politiķiem tomēr nāksies izšķirties, kam naudas vajag vairāk. Lauksaimniecībai, kas ar līdzšinējo gadu trekno piebarošanu tā arī nav spējusi laukos saglabāt cilvēkus, vai kohēzijas politikai, kas vērsta uz ES valstu starpā pastāvošo ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanu. Latvijas izpildījumā gan arī kohēzijas nauda daļēji tiek tērēta mērķiem ar niecīgu atdevi - 1,1 miljards eiro vides aizsardzībai un klimata politikai. Taču tā ir pašas Latvijas izvēle, kurās no kohēzijas politikas jomām fondu naudu ieguldīt - ceļu un rūpnīcu būvē vai biotopu skaitīšanā. Arī šāda izvēle politiķiem būs jāizdara.
