Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība norāda, ka šādu prasību satur Veselības ministrijā tapušais ārsta profesijas standarta projekts. Taču arodbiedrība uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu - iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus. «Nav šaubu, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni. Taču šinī gadījumā ir runa par ko citu: izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku jau tā pietiekami sarežģīto profesiju,» norāda arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Arodbiedrība arī pauž bažas, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecina par plānu jau drīzumā ieplūdināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.
Veselības ministrijā skaidro, ka prasība ārstam zināt divas svešvalodas nav jauna un tāda tā ir jau esošajā ārsta profesijas standartā (apstiprināts 2006. gadā) - ārstam brīvi jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru svešvalodu. Līdzīgas prasības ir arī zobārsta profesijas standartā (apstiprināts 2012. gadā) un ārsta palīga profesionālajā standartā (apstiprināts 2011. gadā). «Visu profesiju klasifikatori periodiski tiek pārskatīti, un tā tas pašlaik norisinās ar ārsta profesijas standartu,» saka Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders, «taču attiecībā uz svešvalodu zināšanām izmaiņas netiek plānotas, jo pašlaik jau standarts satur prasību zināt svešvalodas.» Izmaiņas standartā paredzētas tādās jomās kā pacientu drošība un klīnisko risku vadība, uz pacientu centrēta veselības aprūpe, integrētā veselības aprūpe. «Ņemot vērā nepieciešamību sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnā, lasīt medicīnisko literatūru, svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas un bez tām pilnībā iztikt nevar,» uzskata Veselības ministrijā. Tomēr, ņemot vērā arodbiedrības iebildumus par svešvalodu iekļaušanu ārsta profesijas standartā, ministrija turpinās diskusiju ar profesionālajām organizācijām, lai nonāktu pie kopsaucēja.
