Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir rūpīgi jāizvērtē projekta "Skola2030" rezultāti, lai nākotnē izvairītos no tām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras izglītības darbinieki, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).
Viņa akcentēja, ka projekta "Skola2030" beigu fāzē būtu svarīgi izvērtēt, kas tā ieviešanā ir izdevies, un kas nav, un no kādām kļūmēm nākotnē vajadzētu izvairīties, ieviešot valsts aizsardzības mācību, kā arī otro Eiropas Savienības oficiālo svešvalodu.
Komisijas priekšsēdētāja atzina, ka no skolām aiziet pedagogi, kuri nesaprot, ko un kā darīt ar jauno standartu, viņi ir pārguruši no nemitīgajām pārmaiņām. "Skolās paliek pedagogi, kuri ir gatavi mesties iekšā jaunos izaicinājumos, eksperimentēt, taču viņu skaits ir salīdzinoši neliels," norādīja Zariņa-Stūre.
"Mēs daudz runājam par kvalitatīvu izglītību, taču tās pamats ir kvalitatīvs izglītības saturs," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Komisijas sēdē Valsts izglītības satura centrs (VISC) vadītāja Liene Voroņenko iepazīstināja ar paveikto mācību materiālu izstrādē. Vissliktākā situācija patlaban ir latviešu valodā un matemātikā, jo šajos mācību priekšmetos ir vislielākais mācību stundu skaits. Līdz jaunā mācību gada sākumam šajos mācību priekšmetos nevarēs nodrošināt mācību materiālus.
Tāpat tapšanas procesā ir mācību materiāli ķīmijā un bioloģijā.
Voroņenko informēja arī par digitālajiem risinājumiem, ko jau patlaban var izmantot skolotāji, piemēram, mācību plānošanas e-vidi "Mape", kuras pilnveidotajā versijā apvienos vairākus skolotājam skolas vadībai noderīgus rīkus - mācību resursu krātuvi, mācību priekšmetu tematisko plānu veidošanas rīku un atbalsta materiālus.
