Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Latvijā

Zārka vietā plastmasas maiss. Daļa cilvēku naudas trūkuma dēļ nespēj savus tuviniekus izvadīt pēdējā gaitā cienīgi

© Raidījums “360TV ZIŅneši”

Līķi aprakt plastmasas maisā, apbedīt uz parāda vai atteikties no mācītāja. Daļa cilvēku šobrīd pieredz tik lielas naudas grūtības, ka nespēj savus tuviniekus izvadīt pēdējā gaitā cienīgi, - vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”, atsaucoties uz apbedīšanas uzņēmumu skaudro pieredzi.

Kapu kopšanas un kapu svētku tradīcija latviešos ir spēcīgi iesakņojusies, tāpēc tas disonē ar apbedītāju šobrīd novēroto dzīves dārdzības kontekstā. Cilvēki ne vien ļoti kalkulē, kā ietaupīt uz bēru ziedu vainagiem vai mielastu, bet lielai daļai vienkārši nav naudas. Tuvinieku tad apglabā uz parāda un vēl pārsteidzošāk - zārka vietā pat pieprasa plastmasas maisu.

“360TV ZIŅnešu” uzrunātais apbedītājs Andris Šīmanis no apbedīšanas biroja “In Sensum” īpašnieks uzsver, ka pašvaldību dotie bēru pabalsti bieži vien nemaz nesasniedz galveno mērķi. Šo bēru naudu tuvinieki izlieto komunālo maksājumu vai patēriņa kredītu segšanai. Tad šie nelaiķa tuvinieki cenšoties iežēlināt, lai ļauj apbedīt uz parāda. Pēc apbedīšanas cilvēki pazūd, izdevumus par kapa izrakšanu un izvadīšanu neatmaksā.

“Atnāca vīrietis, kuram mamma nomirusi. Vajagot bēres sestdien, bet samaksāšot algas dienā pirmdien. Krīt ceļos un raud gaužām asarām. Dievojas, ka nekrāpies, viņam taču mamma jāapglabā. Taču rezultātā viņš līdz šai dienai nav sazvanāms, nav atrodams. Mēs mēģinājām caur vienu parādu piedziņas uzņēmumu viņu sadzīt rokās, bet nesanāca,” - saka apbedīšanas uzņēmuma “In Sensum” īpašnieks.

Aizgājēja tuvinieki bieži nostādot fakta priekšā - bērēm atvēlēta konkrēta summa un ne centa vairāk. Tajā esot jāiekļaujas. “Cilvēks paņem zārku un saka - labi, no mācītāja mēs atteiksimies, jo mācītāja pakalpojumiem nepietiekot naudas. Ir bijušas situācijas, kad mēs to mācītāju vienkārši samaksājam no savas kabatas, lai aizgājēju pavadītu cienīgi,” situāciju raksturo Šīmanis.

“360TV ZIŅnešu” intervētā apbedīšanas biroja vadītājs kā risinājumu saredz PVN likmes samazinājumu no šā brīža 21% līdz kādreizējiem 5%. “Nav runa, ka apbedītāji varētu tad vairāk nopelnīt. Es redzu to cilvēku maka biezumus, kuriem PVN samazinājums ļautu tuvinieku apbērēt cienīgi, bet lētāk.”

Par veca cilvēka aiziešanu mūžībā valsts izmaksā apbedīšanas pabalstu divu pensiju apmērā - kādam tie ir 600 eiro, citam tūkstotis un vairāk. Arī pašvaldība var nākt pretī un segt daļu no apbedīšanas izdevumiem. Šī iniciatīva un bēru pabalsta apmērs gan katrā pašvaldībā būtiski atšķiras no tā, cik katra vietvara bagāta vai nabaga. Viens gan ir vienojošs visās pašvaldībās - tās palīdz apbedīt vientuļos cilvēkus.

Raidījums “360TV ZIŅneši” skatāms kanālā 360TV katru darba dienu no pulksten 18:55