Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.
Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.
Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.
Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.
Kā sēdē skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova, par MK sarakstā iekļaujamiem uzņēmumiem vēl tiek diskutēts un šis saraksts tikšot saskaņots ar nozaru ministrijām. MK atļauja būs vajadzīga apjomīgu ziedojumu gadījumos, bet par konkrētu ziedojumu summu noteikšanu vēl tikšot lemts.
Kopš pērnā gada beigām, kad šos grozījumus sāka virzīt, mainījies komisijas sastāvs. Līdz ar to komisijas jaunpienācējiem bija iebildumi par likuma grozījumu būtību. Māris Sprindžuks (AS) uzstāja uz pilnīgu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu noliegumu. Viņa ieskatā, kultūras un sporta politika jāveido caur atbildīgajām ministrijām, lai tā būtu caurskatāma un saprotama. Tāpat pašvaldību kapitālsabiedrības, kas faktiski ir monopoli, nedrīkstētu veidot tarifus tā, lai rastos peļņa, kuras daļu pēc tam ziedotu kultūras un sporta pasākumiem.
Līdzīgu viedokli pauda deputāts Ervins Labanovskis (P), kura ieskatā sporta un kultūras atbalstīšana var būt tikai daļa no uzņēmuma mārketinga plāna, un nepieciešams noteikt ziedojumu maksimālo summu.
Deputāte Viktorija Baire (JV) atgādināja, ka iepriekš, diskutējot par likuma grozījumiem, deputāti vienojušies par šo slieksni - 1,5% no uzņēmuma pārskata gada peļņas, kas ir solis ziedojumu ierobežošanas virzienā. Turklāt likuma grozījumus virzot uz trešo lasījumu, neesot īsti korekti tos kardināli mainīt.
Tāpat vairāki deputāti bilda, ka pašlaik pašvaldību kapitālsabiedrības veic ziedojumus reti, jo vairumā gadījumu tām peļņa ir neliela vai tās strādā bez peļņas.
Komisijas deputātu vairākums balsojumā atbalstīja labojumus uz trešo lasījumu. Komisijā vienojās nākamā gada pirmajā pusgadā vēlreiz atgriezties pie šī likuma grozījumiem, kad būs iespēja izvērtēt pašlaik pieņemto grozījumu efektu un lemt par radikālākiem ierobežojumiem.
Kā sēdes noslēgumā pauda komisijas vadītājs Oļegs Burovs, balsojums par likuma grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā Saeimā paredzēts 5.oktobrī. Ja grozījumi tiks pieņemti, tie stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.
