Svētdiena, 28.aprīlis

redeem Gundega, Terēze

arrow_right_alt Latvijā

Izraudzīta 2024.gada gļotsēne

© f64.lv, Kaspars Krafts

Turpinot pērn iesākto tradīciju izvirzīt gada simbola statusā arī gļotsēnes, šogad par gada gļotsēni tiek iecelta trauslā lāsenīte (leocarpus fragilis), informē Latvijas Mikologu biedrības biedre Vija Sīmansone.

Trauslā lāsenīte, kamēr jauna, ir koša un labi pamanāma - izskatās kā krāsainas lāsītes, kas izgrezno sūnas vai citus augus. Visbiežāk novērojama vasaras beigās un rudens sākumā - sāk augt jūlija otrajā pusē un augustā, visaktīvāk aug septembrī. Nobriedušas brūnas var saglabāties arī vēlāk rudenī, līdz pat pavasarim.

Trauslā lāsenīte ir viena no 15 biežāk novērotajām gļotsēņu sugām Latvijā. Lāsenīšu ģintī tā ir vienīgā suga arī pasaulē. Gļotsēnes plazmodijs ir dzeltens vai bāli oranžs, stīgojošs. No plazmodija attīstās 2-4 milimetrus (mm) lieli izstiepta piliena formas augļķermeņi. Attīstības sākumā tie var būt dzelteni vai oranži, nobriestot kļūst tumšāk oranži, sarkanbrūni, brūni, kastaņkrāsas.

Sīmansone skaidroja, ka gļotsēnes nav sēnes, lai arī pēc skata tās var būt līdzīgas, turklāt gan vienas, gan otras vairojas ar sporām. Dzīves cikla agrākā ar aci redzamā stadija ir plazmodijs, kas pēc konsistences atgādina jēlu olas baltumu, taču pēc uzvedības - dzīvnieku, jo spēj pārvietoties ēdiena un piemērotākas vides meklējumos. Kad gļotsēne ir gana paēdusi, lai varētu radīt nākamo paaudzi, tā izrāpjas gaišākā un sausākā vietā, lai veidotu augļķermeņus, kuros nobriest sporas.

Viņas skatījumā, gļotsēnes ir samērā maz izzināta organismu grupa, lai gan pasaulē notiek pētījumi ne tikai gļotsēņu sistemātikā, bet arī konkrētu sugu iespējamā praktiskā pielietojumā medicīnā, enerģētikā un citās jomās. 2023.gada nogalē Latvijā bija apzināti 252 gļotsēņu taksoni - 231 suga, 20 varietātes un viena sīksuga.