Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").
2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.
Kā norāda "Delna", Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.
Latvijas KUI indeksa 2023.gada rezultāti skaidrojami ar faktu, ka lielākajā daļā avotu punktu skaits saglabājies nemainīgs. Taču ir atsevišķi avoti, kuros ir izmaiņas vērtējumos. 2023.gada rezultāta aprēķinā Latvijai iekļauts par vienu avotu mazāk. Proti, datu trūkuma dēļ nav iekļauta Pasaules ekonomikas foruma uzņēmumu vadītāju aptauja, kurā tiek jautāts, cik bieži uzņēmumiem ir jāveic nedokumentēti papildu maksājumi vai jādod "kukuļi" publiskajam sektoram. Latvijas sniegums tieši šajā avotā iepriekš ir bijis relatīvi mainīgs un 2022.gada rezultātos tas būtiski samazinājās.
Tāpat 2023.gadā Latvijas rezultāts ir samazinājies tikai vienā avotā, proti, Pasaules konkurētspējas gadagrāmatas vērtējumā par kukuļdošanas klātesamības uztveri. Iepriekšējā gadā Latvijas rezultāts šajā avotā bija būtiski uzlabojies, taču šī gada rezultāts parāda būtisku samazinājumu.
Latvijas rezultātā pieaugums 2023.gadā ir Bertelsmana fonda Transformācijas indeksa rezultātos, kura ietvaros novērtē, vai valsts amatpersonas, kas ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras, tiek sodītas. Šajā indeksā vērtēts arī tas, cik veiksmīgi valsts pārvaldes institūcijas tiek galā ar korupcijas ierobežošanu un ievieš mehānismus godprātības nodrošināšanai.
Pieaugums ir arī "Varieties of Democracy" ikgadējā Demokrātijas ziņojuma rezultātā. Šis avots ir relatīvi visaptverošs un apskata gan augsta, gan zema līmeņa korupcijas uztveri, kā arī vērš uzmanību gadījumiem, kad korupcija atstāj iespaidu uz normatīvo aktu izstrādi un ietekmē normatīvo aktu ieviešanu. Neliels pieaugums ir rezultātā "PRS Group" Starptautiskā valstu riska rādītājā, kurā vērtē politiskās korupcijas un interešu konflikta riskus.
Latvijas lēno progresu korupcijas pētnieki saista ar kavēšanos ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritātes veicināšana. Attiecīgi tās ir jomas, kuru pilnveide publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām jāuzstāda par prioritāti, norāda "Delna".
Politiskās integritātes jomā Latvijas rādītājs ir 43 no 100 punktiem "PRS Group" Starptautiskā valstu riska novērtējumā un salīdzinot ar 2022.gada rezultātu ir palielinājies par diviem punktiem. Šajā avotā vērtēti politiskās korupcijas un interešu konflikta riski. Latvijas rādītājs vairs nav zemākais Eiropas Savienībā un Latvija apsteidz tādas valstis kā ar Grieķija, Slovākija, Polija, Malta, Ungārija un Rumānija. Latvijas rādītājs atpaliek no Igaunijas par 24 punktiem un no Lietuvas par 7 punktiem.
Lai arī Latvijas valdība ir veikusi pasākumus, lai novērstu politiskās korupcijas riskus, zemais rezultāts vedina domāt, ka Latvijā šai jomā joprojām vērojama stagnācija un ir daudz darāmā, norāda "Delna".
Biznesa integritātes jomā Pasaules konkurētspējas gadagrāmatas Latvijas rezultāts ir samazinājies par 8 punktiem, sasniedzot 51 punktu. Iepriekšējā gada rezultātos Latvijas rezultāts šai avotā bija palielinājies. Avots pievēršas jautājumam par kukuļdošanas klātbūtni. Attiecīgi var secināt, ka attiecībā uz uztveri par kukuļdošanas klātbūtnes samazināšanos optimisms būtu pāragrs.
Par ietvaru godprātības spēcināšanai uzņēmējdarbībā tiek uzskatīta Pasaules ekonomikas foruma Globālās nākotnes padomes pārredzamības un pretkorupcijas padomes biznesa integritātes programma. Šī programma iekļauj arī uzņēmumu apņemšanos atklāt datus un informāciju, kas ir būtiska integritātei, piemēram, uzņēmuma korupcijas novēršanas politiku un statistiku par to izpildi, patiesajiem labuma guvējiem un operācijām citās valstīs, kā arī politisko iesaistīšanos.
Publisko līdzekļu izlietojuma godprātības un atklātības nodrošināšanā Latvijas vērtējums arī šogad nav uzlabojies, kā rāda žurnāla "The Economist" izdevēja pētījumu grupas "Economist Intelligence Unit" valstu vērtējumu avots, izsver "Delna".
Vienlaikus aizdomas par publisko resursu izšķērdēšanu joprojām radot publiskajā telpā izskanējušās ziņas par publiskajiem iepirkumiem valsts un pašvaldību līmenī.
Igaunijas 2023.gada KUI rezultāts ir pieaudzis un sasniedzis 76 punktu līmeni, kas ir par 12 punktiem augstāks nekā ES vidēji. Igaunijas rādītājs ne tikai ievērojami pārsniedz ES vidējo, bet arī visā KUI vērtēšanas laikā bijis vairāk nekā desmit punktus augstāks par Latvijas sniegumu. Rezultāta atšķirība nav tikai pēdējo gadu parādība, skaidro "Delna".
Tikmēr Lietuvas un Latvijas rezultāti šogad ir gandrīz identiski. Lai arī ilgstoši Lietuvas rezultāts bijis augstāks par Latvijas atsevišķos gados, Latvija šim līmenim pietuvojusies.
"Delnas" vērtējumā, Latvijas KUI rezultātu stagnācija liecina, ka Latvijas līdzšinējā rīcība korupcijas novēršanā nav sekmīga, tādēļ nepieciešama aktīvāka cīņa ar korupciju un konkrētu pasākumu ieviešana praksē.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās. Indeksa aprēķināšanā izmanto 13 dažādus analīzes avotus, tostarp rādītājus, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi, un veiktas uzņēmēju aptaujas un ekspertu riska novērtējumi. Indeksa rezultātus atspoguļo skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē augstu korupcijas līmeni, bet 100 - ka valstī korupcijas nav. Neformāli pieņemts, ka rezultāts līdz 50 punktiem nozīmē būtiskas korupcijas problēmas valstī.
ES valstu vidējais KUI rādītājs saglabājies nemainīgs - 64 punkti, arī OECD valstu vidējais KUI rādītājs saglabājas nemainīgs - 66 punkti.
KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International", un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas nodaļa Latvijā.
