“Runājam, kuras skolas slēdzam, kuru neslēdzam, bet nerunājam par to, ka ir katastrofa ar šo kompetenču izglītību un ka izglītība grimst nevis tādēļ, ka ir maza skola, bet gan tāpēc, ka nevar izpildīt ministrijas izstrādātās vadlīnijas,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka RSU emeritētā profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Politoloģe analizējot izglītības un zinātnes ministrijas darbu, norāda, ka kļūst uzmanīga, dzirdot divas lietas - “ka tiek izveidota komisija, kas nozīmē, ka jautājums jau ir nolemts un otrs - ka būs pilotprojekts”. Kreituse retoriski vaicā - “ko darīt, ja tas pilotprojekts nepiepildās un nerealizējās, no kā prasīt atbildību?”.
“Latvija ir tāda īpatnēja, vienīgā vieta, kur eksperimentu veic ar dzīviem cilvēkiem - skolēniem. Ir nepārtraukti pilotprojekti, eksperimentālie mācību līdzekļi, ar ko mēs eksperimentējam, kas dos to novertējumu un, ja tas ir negatīvs, kas atbildēs,” raidījumā saka politoloģe.
Kreituse uzsver piemērota laika izvēli, lai ieviestu izmaiņas: “Runājot par šo skolu reformu, šobrīd, kad skolas gatavojas eksāmeniem, paralēli ir jautājums, kur skolēnam mācīties nākamajā gadā? Tad vajadzētu būt skaidrai atbildei jā vai nē. Tas ir kā kaķi stiept aiz astes, kuru nevar iestiept istabā, jo pretojas. Atrisiniet to lietu, nesēdiet un nestāstiet ko citu.”
“Tikai runājam, kuras skolas slēdzam, kuras neslēdzam, kurai piebūvējam kādu šķūnīti klāt, jo skolēni sēž pa 35 cilvekiem klasē. Bet nerunājam par to, ka ir katastrofa ar šo kompetenču izglītību un ka izglītība grimst nevis tādēļ, ka ir maza skola, bet gan tāpēc, ka nevar izpildīt ministrijas izstrādātās vadlīnijas,” uzskata Kreituse, vēl piebilstot, ka, ja tiek realizēta šī skolu reforma, tad jādomā arī par dienesta viesnīcām tiem skolēniem, kuriem nav iespējas izbraukāt uz mājām, “tad rodas nākamais jautājums - kas par to maksās, izglītība taču ir bezmaksas. Ja vecākiem jāmaksā par dienesta viesnīcu, lai bērns var mācīties ģimnāzijā, tad tā nav bezmaksas izglītība”.
