Valstij būs jāiegulda Parex bankā vēl simti miljoni latu, lai būtu jēga banku sadalīt ar cerību, ka vismaz labāko daļu no bankas (kredītportfeļa) izdosies kādam pārdot. Līdz ar 2010. gada sākumu visas Latvijas komercbankas ir ķērušās pie savu 2009. gada zaudējumu aprēķināšanas un saskaņošanas ar auditoriem.
Valstij piederošā Parex banka nevar būt nekāds izņēmums. Tās atlikusī vērtība kļūtu zināma brīdī, kad Latvijas valdībai izdotos kaut daļu no bankas pārdot. Pārdošanas solījumi skan no tās nacionalizācijas brīža un izpildīti ir tādā mērā, kādā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir pārņēmusi nepilnu ceturtdaļu Parex akciju. Grūti spriest, vai ERAB ir akcijas nopirkusi vai tikai pārņēmusi valdījumā uz laiku ar īpašām tiesībām apmainīt akcijas atpakaļ pret naudu, ja Parex glābšanas projekts izgāžas pilnīgi.
Par ERAB jāatgādina, ka tā kā Rīgas komercbankas akcionāre 1999. gadā solīja piedalīties RKB stāvokļa uzlabošanā utt., bet palīdzības bilance izrādījās bēdīga. RKB pie dzīvības līdz pārdošanai uzturēja nevis ERAB, bet Latvijas Banka, kas RKB ieguldīja 15,5 miljonus latu un atguva no tiem 2,7 miljonus. Spriežot pēc paviršas analoģijas, Latvijas valsts varētu cerēt uz pārsimt miljoniem atgūtu latu no miljarda, uz ko tiecas valsts ieguldījumi bankā.
2010. gads sākās ar presē izteiktiem pieņēmumiem, ka Parex bankai no valsts drīz vien vajadzēšot vēl simts miljonus. "Tā kā banka šobrīd vēl veic analīzi, nevaram atbildēt par papildu līdzekļu nepieciešamību no valsts un to apmēru. Informāciju par 100 miljoniem latu banka pagaidām nevar apstiprināt, kamēr nav veikti aprēķini," Neatkarīgajai pauda bankas preses pārstāve Inga Saleniece. Tālāk viņa atgādināja, ka bankai šogad būs jāatdod sindicēto kredītu aizdevējiem 310 miljoni eiro, no kuriem "vismaz daļu banka segs pati". Šādi formulējumi liek domāt, ka banka no valsts prasīs krietni virs 100 miljoniem latu.
I. Saleniece paskaidroja, ka bankas restrukturizācijas plāns tiekot rakstīts nevis pašā bankā, bet Privatizācijas aģentūrā, balstoties uz Parex bankas sniegto informāciju. Diez vai šādu plānu iespējams sastādīt pirms bankas zaudējumu apzināšanas, tāpēc vakar valdība tikai formāli atskaitījās, ka spriedusi par Parex, kā tas bija iepriekš plānots. Šādu jautājumu izskatīšana slepenības ziņā atgādina to, kā Aigara Kalvīša valdība kādreiz sprieda par inflācijas samazināšanu. Proti, plāna vienīgais uzdevums bija noslēpt to, ka nekāda plāna valdībai nav. Pēc tagadējā premjera Valda Dombrovska vakar teiktā, darbs pie Parex restrukturizācijas plāna esot iekavējies lielā apjoma un procedūru sarežģītības dēļ.
Premjers ir mierinājis sabiedrību arī tā, ka Parex parādus taču apmaksāšot no Valsts kases depozītiem, bet ne no valsts budžeta. Kā zināms, aptuveni 600 miljoni latu Latvijai ir aizdoti ar nosacījumu, ka tos drīkstēšot tērēt tikai komercbanku darbības uzturēšanai. Tomēr Latvijas nodokļu maksātājiem nāksies norēķināties par visu aizdevumu. Vai kādu daļu no tā drīkst tērēt, apejot valsts budžeta likumu? "No valsts budžeta līdzekļiem veikt maksājumus Valsts kase ir tiesīga, pamatojoties uz kārtējā gada budžeta likumā noteikto apropriāciju. Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, pamatojoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sniegto atļauju apropriācijas palielināšanai," Neatkarīgajai atbildēja Valsts kase. Tādējādi Valsts kase atkārto kādreizējos Rīgas domes trikus ar Dienvidu tilta celšanu uz parāda, nosaucot to nevis par aizņēmumu, ko pašvaldība ņemt nedrīkstēja, bet gan par saistībām vai attiecībām.
Šajā gadījumā vārds "apropriācija" ļaušot apiet spēkā esošā budžeta likuma 2. pantu "apstiprināt valsts budžetu 2010. gadam izdevumos 4 386 366 868 latu apmērā".
