Spirtu tur sen vairs nededzina. Tagad vecajā brūža ēkā ir Alūksnes kultūras centrs, kur zem viena jumta mīt uzņēmējdarbības vadības centrs un amatierkolektīvi, tautas daiļamata meistari, bērni un pieaugušie.
Varētu jau vaicāt, kāpēc tālai pierobežas pilsētai vajadzīgs moderns un plašs kultūras centrs, ja Alūksnes novadā iedzīvotāju skaits samazinās. Nedaudz, bet tomēr sarūk. Tāpat kā lielākajā daļā Latvijas apdzīvoto vietu. 2015. gada rudenī kultūras centrs vēra durvis un kopš tā laika strādā astoņas dienas nedēļā, saka kultūras centra vadītāja Sanita Bērziņa. Tā arī ir atbilde uz iepriekš izteiktajām it kā šaubām - gadās, ka pieprasījums pēc telpām ir lielāks nekā iespējas.
Jau sestdien, 8. aprīlī, tiks atklāta plaša izstāde - 72 Vidzemes mākslinieku darbus varēs apskatīt gan kultūras centrā, gan Alūksnes muzejā un mākslas skolā.
No pirmdienas līdz svētdienai
Kultūras centrs strādā tiešām visu nedēļu - no pirmdienas līdz svētdienai. Pieprasījums pēc telpām ir augsts, noslogojums arī, brauc mākslinieki, uzstājas vietējie kolektīvi. Pagājušajā sezonā apmeklējumu skaits bijis 32 000. Burkāns ir arī nomas maksa, piemēram, disko zāles noma stundā maksā nepilnus četrus eiro. «Redzat paši, cilvēku bijis daudz, bet telpās viss ir tīrs, labi saglabāts un var redzēt, ka cilvēki ir nākuši ar mīlestību. Uz Alūksni brauc tuvējo novadu iedzīvotāji. Tas apliecina nepieciešamību pēc šādas vietas,» uzsver S. Bērziņa.
Lai apmeklētu kultūras pasākumus, cilvēkiem nav jādzenas uz pārsimts kilometru attālo Rīgu. Un neba Latvijas galvaspilsētā vien ir ievērības cienīgi koncerti un teātra izrādes.
Divi vienā par Eiropas naudu
Vecā brūža ēka tika rekonstruēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā ietvaros. Pateicoties šim projektam, Alūksne tikusi pie ēkas, kur draudzīgi sadzīvo kultūra un uzņēmējdarbība. Vecajā ēkā, kas ir vietējās nozīmes kultūrvēstures piemineklis, visiem kultūras baudītājiem un tās gādātājiem pietrūka vietas. Tagad kultūras centra lielajā zālē var uzņemt vairāk nekā 500 skatītāju, bet par unikālu S. Bērziņa dēvē transformējamu skatuvi, ko var izmantot no divām pusēm kā atsevišķas zāles. Kultūras centra pārbūves projekts ir izpelnījies trīs profesionālas žūrijas piešķirtas balvas. Un no telpām paveras skats uz Alūksnes ezeru - radīta ēka ar dvēseli.
Mākslinieki novērtē mūsdienīgi iekārtotās grimētavas, un beidzot darbam labvēlīgi apstākļi ir arī audējām. Telpa vienos logos, ar skatu uz ezeru. Gaiša un plaša. Tautas lietišķās mākslas studijai Kalme līdz tam bija istaba, kur saule neiespīdēja, jo nebija neviena loga. S. Bērziņa noteic, ka nevēlas neko mainīt - kultūras dzīves organizētāji savas vēlmes zinājuši un pratuši skaidri un gaiši izstāstīt, un arhitekti izstrādājuši kvalitatīvu projektu.
Sajūtu siena
Vienā no kultūras centra gaiteņiem ir sajūtu siena. Uz tās atrodas afišas un īpašas lapas, uz kurām mākslinieki, kuri viesojas Alūksnē, uzraksta savas sajūtas vai vēlējumus. Pērnā gada novembrī ar solo programmu uzstājās pianists Vestards Šimkus un uz sajūtu sienas izteicis savu noskaņojumu - Alūksnē ir gan pasaules līmeņa koncertflīģelis, gan klausītāji spējuši pianistu saviļņot tik ļoti, ka viņš izjutis, kā top mūzikas brīnums.
