Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Atklāj fotostāstu par Latvijas privāto muižu likteņiem

FOTOPROJEKTA IDEJAS AUTORS, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ar kundzi Undīni Pabriks iepazīstas ar muižu likteņstāstiem © Publicitātes foto

Līdz 20. aprīlim t/c Spice Home apskatāms fotoprojekts Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos, kurā iekļauti 15 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām. Visus stāstus vieno apņēmīgu cilvēku paveiktais muižu atjaunošanā un izglābšanā no bojāejas.

Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

«Visus muižu stāstus vieno īpašnieku paveiktais ēkas saglabāšanā un atjaunošanā; daudzos gadījumos muižas izglābtas pat no bojāejas. Pateicoties šim darbam, Latvijā tiek saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums nākamajām paaudzēm, tiek izzinātas un saglabātas vēstures leģendas, savukārt ēkas ar savu funkcionalitāti dod neatsveramu pienesumu reģiona kultūras un tūrisma attīstībā. Ar šo projektu vēlos aicināt visus ne tikai apceļot Latviju un izzināt kultūrvēsturi, bet arī aizsākt jaunu tradīciju - cildināt tos namīpašniekus, kuri ikdienā dara nenovērtējamu darbu,» informē Artis Pabriks.

Fotoprojektā apskatāmi privāto muižu - Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Kukšu muižas, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas - Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas - stāsti.

Daudzu muižu likteņi ir bijuši visnotaļ līdzīgi. Pēc ziedu laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, diemžēl vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas ietekmēja ēku tehnisko, kā arī vizuālo stāvokli. Vairākumā muižu atjaunošanas darbi sākās pēc 2000. gada. Atjaunošanas process gan laika zoba radīto postījumu, gan finansiālo šķēršļu dēļ bijis sarežģīts. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas vai viesnīcas.

Fotoprojektā tika aicināts piedalīties ikviens privātās vēsturiskās ēkas (muižu, pusmuižu, piļu un kungu māju) īpašnieks. Muižu stāsti pēc izstādes Rīgā būs apskatāmi vairākās vietās visā Latvijā. Sekojiet informācijai projekta mājaslapā www.latvijasmuizas.lv.