Par deportāciju piemiņas vagonu Torņakalnā apņēmusies rūpēties Rīgas dome. Tādējādi būs skaidrs, kurš vagonu uzturēs un atjaunos. Pagājušogad Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs Neatkarīgajai sacīja, ka vagons ir tehniski sliktā stāvoklī un tā atjaunošana varētu maksāt līdz 30 000 eiro.
Tolaik notika sarunas starp Okupācijas muzeju, Rīgas domi un a/s Latvijas dzelzceļš (LDz), bet no malas bija sarežģīti saprast, kam par vagonu vajadzētu gādāt. Šonedēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Torņakalna stacijā esošās piemiņas zīmes - 1941. gada deportācijas vagona - pārņemšanu no Latvijas Okupācijas muzeja pašvaldības īpašumā. Galīgais lēmums vēl jāpieņem domes sēdē. Paredzēts stacijā iekārtot tūrisma informācijas centru un izstāžu zāli.
Torņakalna stacija, kur atrodas komunistiskā terora upuru piemiņas vieta, ir iekļauta Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektā. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs sacīja, ka lēmums pieņemts, lai labāk varētu rūpēties par piemiņas zīmi un varētu izveidot vienotu Torņakalna stacijas ansambli. Jau pirms vairākiem, vismaz pieciem, gadiem Rīgas dome ierosināja Torņakalna stacijas ēku saglabāt un turpināt īstenot Torņakalna memoriāla trešo kārtu. Bet pašlaik ieceres jāsalāgo ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektu.
Torņakalna dzelzceļa stacijas koka ēka tika atklāta 1868. gadā un ir viena no retajām, kas Latvijā saglabāta autentiskajā veidolā. Pašreizējā izskatā vēsturiskā būve neliecina par koptu īpašumu. Pagājušā gadsimta 30. gados pie stacijas izveidoja skvēru ar strūklaku, bet tagad šajā vietā ir novietots piemineklis komunistiskā terora upuru piemiņai. Memoriāla arhitekts Juris Poga jau ir izstrādājis arī koka mājas rekonstrukcijas projektu un pirms vairākiem gadiem ar to iepazīstināja. Stacijas ēka tika iekļauta kopējā Torņakalna komunistiskā terora upuru piemiņas vietas koncepcijā. J. Pogas piedāvātajā rekonstrukcijas projektā pēc atjaunošanas varētu iegūt lielāku platību - pašreizējo 310 kvadrātmetru vietā būtu 345 kvadrātmetri. Tolaik bija iecerēts, ka koka namā varētu iekārtot dzelzceļa pasažieru apkalpošanas telpas, izvietot ekspozīciju par represijām, Dzelzceļa muzeja ekspozīcijas, informatīvo punktu tūristiem, iekārtot konferenču telpu un palīgtelpas, tajā skaitā tualeti.
Pašreizējais Pilsētas attīstības komitejas lēmums paredz, ka deportāciju piemiņas vagons pāries Rīgas pieminekļu aģentūras īpašumā. Aģentūra jau apsaimnieko Torņakalna stacijā esošo memoriālu komunistiskā terora upuru piemiņai. Vagonu Latvijas Okupācijas muzejam 1994. gadā nodeva LDz, Torņakalna stacijā tas atrodas kopš 1996. gada. Šādos vagonos 1941. gada 14. jūnijā izveda vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Torņakalna komunistiskā terora upuru piemiņas vietā ietilpst arī stacijas ēka, 1990. gadā uzstādītais piemiņas akmens, kā arī 2001. gadā atklātā piemiņas vieta ar pieminekli Putenī.
Pašvaldībā informē, ka Torņakalna memoriāla otro kārtu Rīgas pašvaldība realizēja 2012. gadā, skulpturālo ansambli Putenī papildinot ar kaltiem akmeņiem, kuros iegravēti izsūtījuma vietu nosaukumi. Pie memoriāla izvietotas melna akmens plāksnes, lai varētu pieiet pie pieminekļa un tur nolikt ziedus. Kompozīcijas malā uzstādīti stikla paneļi, kuros iegravēta informācija par represijās cietušajiem. Veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi un papildināti stādījumi. Granīta segumā pie katra no akmeņiem iestrādāts nakts apgaismojums.
