Partijai "Progresīvie" būtu jāuzņemas politiskā atbildība gan par Ārtelpas un mobilitātes departamenta, gan pašvaldības reputācijas graušanu, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).
Viņš uzsvēra, ka "Progresīvie" turpināja apgalvot par nelikumībām un pašvaldībai nodarītajiem zaudējumiem Satiksmes departamentā, lai gan visās pārbaudēs pārkāpumi netika konstatēti.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis nesākt kriminālprocesu.
Ķirsis uzsvēra, ka šai rīcībai ir sekas - tika grauta reputācija, kā arī netika veikti vairāku ielu remonti.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo sadarbību ar "Progresīvajiem", Ķirsis teica, ka šobrīd vairs nesaredz iespēju strādāt vienā koalīcijā ar šo politisko spēku.
"Divreiz vienā upē iekāpt vairs nevar. Tas vilciens ir aizgājis. Manuprāt progresīvajiem jāizmanto laiks opozīcijā vēl pusotru gadu līdz nākamajām vēlēšanām, lai nobriestu un pieaugtu," teica Ķirsis.
Viņa ieskatā "Progresīvie" neesot izturējuši pārbaudījumu ar varu, bet "izlaiduši to no rokām un uzmetuši sev uz kājām".
"Pēc vēlēšanām tad jau redzēsim. Kā rīdzinieki lems, tā būs. Izslēgt neko nevar," piebilda Ķirsis.
Savukārt Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV) uzsvēra, ka šī skandāla dēļ visvairāk cietuši tieši rīdzinieki. "Tā ir samaksa par šo politisko ņemšanos, kas notika pagājušajā vasarā," uzsvēra Pulks.
Bijušā Satiksmes departamenta, tagad Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājs Jānis Vaivods informēja, ka sākotnēji ielu remontos bija plānots ieguldīt deviņus miljonus eiro. No tiem apgūti trīs miljoni eiro.
Savukārt Ķirsis piebilda, ka neizpildīto darbi apjoms jāvērtē arī no plānotā finansējuma. Ar iepriekšējo mēru Mārtiņu Staķi (PP) esot bijusi vienošanās, ka budžeta pārpildes gadījumā ielu remontiem tiks piešķirti papildu 5 miljoni eiro. Turklāt līdzekļus bijis plānots piesaistīt arī no valsts atbalsta programmas. Līdz ar to ielu remontos būtu bijusi iespēja ieguldīt 22 miljonus eiro.
Vaivods norādīja, ka no aptuveni 60 objektiem, kuros bija plānoti remonti, tie tika veikti tikai sešos. Kā būtiskākos viņš minēja Biķernieku ielu un Juglas ielu.
Sākoties preses konferencei "Progresīvie" izplatīja paziņojumu, ka viņu ieskatā KNAB lēmums ir jāpārsūdz.
"Progresīvie" paliekot pie uzskata, ka pārkāpumos, kuros iesaistītas vadošas amatpersonas, jābūt simtprocentīgai skaidrībai par notikušo un atbildīgo amatpersonu darbībām jābūt izvērtētām.
"Vairākas notikušās izmeklēšanas ir atzinušas dažādus pārkāpumus un "procesuālas nepilnības", tomēr atbildības izvērtēšana diemžēl ir izpalikusi," uzskata "Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
"Progresīvie" norāda, ka pārbaudes Satiksmes departamentā esot izgaismojušas daudzus necaurspīdīgus procesus un pašvaldības amatpersonu pārlieku lielo paļaušanos uz būvniekiem. Šāda pārvaldība esot pretēja sabiedrības interesēm.
Neskatoties uz to, ka KNAB neierosināja lietu par "Progresīvo" ieskatā "acīmredzamu izsaimniekošanas gadījumu", viņi rūpīgi strādāšot, lai sapiņķerētās izsaimniekošanas shēmas taptu izgaismotas. Ar šādu motivāciju politiskais spēks turpinās darbu opozīcijā.
LETA jau ziņoja, ka KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus, aģentūra LETA uzzināja KNAB.
Pārbaude pabeigta 29.decembrī un birojs pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.
KNAB pārbaudē neguva apstiprinājumu tam, ka kāda Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.
Vienlaikus KNAB resoriskajā pārbaudē konstatēja iespējamus trūkumus Rīgas domes Satiksmes departamenta darbībā būvniecības normatīvo aktu ievērošanā ceļu remontdarbu jomā un attiecīgo informāciju pārsūtīja izvērtēšanai atbilstoši institucionālajai piekritībai - Būvniecības valsts kontroles birojam.
Pārbaudi KNAB sāka augustā. Domstarpības par šo remondarbu organizēšanu bija iemesls, kāpēc no Rīgas mēra amata aizgāja Mārtiņš Staķis (PP), sastrīdējās koalīcijas partneri "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV) un mēra amatā nonāca Vilnis Ķirsis (JV).
Sākotnēji uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata bija atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns. Pašlaik šis departaments ir pārsaukts par Ārtelpas un mobilitātes departamentu, bet ierēdņiem ļauts darbu turpināt.
Viņiem tika pārmesta vairāku miljonu eiro nesaimnieciska izlietošana un izskanēja vairākas summas, sākot no nedaudz pāri miljonam eiro līdz septiņiem miljoniem eiro.
Pārbaudot kādu anonīmu ziņojumu, esot secināts, ka Satiksmes departamentā nav izveidota atbilstoša uzskaites sistēma, kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu.
Neesot sniegta nekāda pamatojoša informācija šādu darbu apmaksai, kaut gan līgums paredzot veikt izpilduzmērījumu un videofiksāciju. Konstatēts, ka departamenta rīcībā nav šādas dokumentācijas, līdz ar to neesot iespēju pārliecināties par to, vai darbi nav mākslīgi sadārdzināti.
Iespējamie pārkāpumi ilguši no 2021.gada līdz 2023.gada vasarai.
Vēlāk gan pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta un Vaivods un Urtāns amatā atjaunoti.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.
