Kā­post­gal­va – drau­dzī­ga ve­se­lī­bai un ma­ci­ņam

F64
  • F64
1 / 1

Gal­viņ­kā­pos­ti. Ko gan vēl jaun­u var gai­dīt no tā­diem dār­ze­ņiem, kas pa­zīs­ta­mi ga­du tūk­sto­šiem? Viss jaun­ais šķiet in­te­re­san­tāks, to­mēr lai­ku pa lai­kam at­grie­ža­mies pie pār­bau­dī­tām ēdam­lie­tām, un iz­rā­dās – par tām ne tu­vu vēl ne­zi­nām vi­su.

Arī zi­nāt­nie­ki at­kal un at­kal pie­vēr­šas pro­duk­tiem, ku­ri šķie­ta­mi jau iz­pē­tī­ti, at­klāj tiem jaun­as īpa­šī­bas un spēj sniegt ar­vien pre­cī­zā­kus ie­tei­ku­mus, kā ga­ta­vot ēdie­nus, lai tie bū­tu ve­se­lī­gi. Pie­mē­ram, sa­lī­dzi­no­ši ne­sen no­skaid­rots, ka ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs vis­la­bāk pa­ze­mi­na ne­vis svai­gi vai mikro­viļ­ņu krās­nī ga­ta­vo­ti, bet tvai­cē­ti gal­viņ­kā­pos­ti, jo tvai­cē­ša­na la­bāk ak­ti­vi­zē vie­las, kas pie­sais­ta žults­skā­bes. Jo il­gā­ku lai­ku kā­pos­tus pa­kļauj ter­mis­kai ap­strā­dei, jo ma­zāk la­bu­ma tie dod ve­se­lī­bai. Ātr­i pa­ga­ta­vot ve­se­lī­gu ēdie­nu no kā­pos­tiem var pa­vi­sam vien­kār­ši: dzi­ļā ne­rū­sē­jo­šā pan­nā uz­kar­sē ne­daudz bul­jo­na, līdz pa­rā­dās bur­bu­lī­ši, pie­vie­no sa­smal­ci­nā­tus kā­pos­tus un kar­sē pie­cas mi­nū­tes, pēc tam uz ma­zas uguns sau­tē vēl di­vas mi­nū­tes, bei­gās pie­vie­no garš­vie­las, pie­mē­ram, in­gve­ru, ne­daudz rī­su eti­ķa un se­za­ma sēk­li­ņu. Šāds ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­miens sa­ska­ņā ar pēt­nie­ku at­zi­ņām ļauj arī sa­gla­bāt tās kā­pos­tu īpa­šī­bas, kas kal­po vai­rā­ku vē­ža vei­du pro­fi­lak­sei. Vi­ņi ie­sa­ka ne­aiz­mirst arī sar­ka­nos kā­pos­tus, ku­ri daudz ba­gā­tī­gāk ne­kā bal­tie gal­viņ­kā­pos­ti sa­tur augu valsts pig­men­tus an­to­ci­anī­nus, kam pie­mīt anti­ok­si­da­tī­va ie­dar­bī­ba, bet C vi­ta­mī­na sar­ka­na­jos kā­pos­tos ir vai­rāk.

Vēs­tu­rē kā­pos­tiem vis­bie­žāk at­vē­lē­ta trū­cī­go ļau­žu pār­ti­kas lo­ma. Ne vie­nai vien mē­re­nā un auk­stā kli­ma­tā mī­to­šu ļau­žu pa­au­dzei tie pa­lī­dzē­ju­ši pār­laist zie­mas, jo kā­pos­tus ie­spē­jams il­gi uz­gla­bāt svai­gus un arī skā­bē­tus. Kā­pos­tus esot audzē­ju­ši jau se­nie ēģip­tie­ši, bet pla­šā­ku iz­pla­tī­bu Eiro­pā tie ie­gu­vu­ši, pa­tei­co­ties grie­ķiem un ro­mie­šiem. Sa­vu­kārt skā­bē­ša­na esot iz­gud­ro­ta Ķī­nā, bet vē­lāk pa­sau­lē to ie­va­zā­ju­ši mon­go­ļu ie­ka­ro­tā­ji. Ta­ču ie­spē­jams, ka arī slā­vu tau­tām skā­bē­ša­na bi­ju­si pa­zīs­ta­ma jau pirms or­du si­ro­ju­mu lai­kiem. Arī Lat­vi­jā kā­pos­ti tiek audzē­ti jau pie­tie­ka­mi sen, lai ar tiem sais­tī­tos da­žā­di ti­cē­ju­mi un pa­ra­du­mi. Pie­mē­ram, pir­mo rei­zi ēdot jaun­ās ra­žas kā­pos­tus, kā­dam ēdā­jam jā­uz­sit pa gal­vu, lai kā­pos­tiem aug­tu cie­tas gal­vi­ņas. Ja vē­las, lai kā­pos­ti bū­tu mīk­sti un ātr­i iz­vā­rī­tos, tie jā­skā­bē ve­cā mē­ne­sī, ja grib, lai tie cie­ti un il­gāk gla­bā­jas, - jaun­ā mē­ne­sī. Skā­bē­jot kā­pos­tus, va­ja­got pār mu­cu sa­bu­čo­ties, lai tie bū­tu sal­di un gar­šī­gi. Se­nāk kā­pos­tiem bi­ju­si sa­va no­zī­me arī eti­ķe­tes jo­mā - kad vie­sī­bās gal­dā cel­ti kā­pos­ti, tas bi­jis mā­jiens, ka nu laiks cie­mi­ņiem do­ties pro­jām. Pie­re­dzē­ju­šas saim­nie­ces zi­na stās­tīt, ka vēl 20. gad­sim­tā pa­ra­ža ie­vē­ro­ta. Kā­zu vie­su ie­cie­nīts joks bi­jis kā­pos­tus no vir­tu­ves kaut kur aiz­vākt un pa­slēpt, lai tos ne­va­rē­tu celt gal­dā, tā­pēc saim­nie­ces kā­pos­tus mod­ri sar­gā­ju­šas. Vie­tām šī tra­dī­ci­ja vēl dzī­va.

Kā­pos­tu ēdie­ni ir eko­no­mis­ki iz­de­vī­gi. Ga­ta­vo­ša­na gan pra­sa zi­nā­mu lai­ku, bet ga­lu ga­lā tā at­mak­sā­jas. Tie, ku­ri rū­pē­jas par fi­gū­ru, iz­vē­las re­cep­tes ar mi­ni­mā­lu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu. In­te­re­san­ti, ka ik pa lai­kam at­kal nāk mo­dē kā­pos­tu zu­pas di­ēta, par ku­ru spe­ci­ālis­tu at­sauk­smes gan ir pret­ru­nī­gas. Līdz­sva­ru starp to, kas ir ve­se­līgs un kas gar­šīgs, kat­ram jā­mek­lē pa­šam. Ga­ta­vo­jot mal­tī­tes no kā­pos­tiem, to no­teik­ti var at­rast.

No­de­rī­gi!

  • La­bas kva­li­tā­tes kā­post­gal­vi­ņas ir cie­tas un blī­vas. Ār­ējās la­pas pa­ras­ti tirdz­nie­cī­bā pie­dā­vā­ta­jiem kā­pos­tiem ir no­ņem­tas, bet, lai pār­lie­ci­nā­tos, vai kā­pos­ti nav sa­vī­tu­ši, ap­lū­ko la­pas pie ka­ce­na - ja tās ne­tu­ras stin­gri klāt un plīst nost, tas lie­ci­na, ka gal­vi­ņa nav svai­ga.
  • Vē­lams ie­gā­dā­ties ve­se­lu kā­post­gal­vu un to tū­līt iz­man­tot. Ja to­mēr jā­uz­gla­bā pār­griez­ta kā­post­gal­va, grie­zu­ma vie­tu ap­sla­ci­na ar da­žām ūdens lā­sēm, liek kā­pos­tu plast­ma­sas mai­si­ņā un ie­vie­to le­dus­ska­pī.
  • Kā­pos­tu grie­ša­nai jā­iz­man­to ne­rū­sē­jo­ša me­tā­la na­zis.
  • Ja kā­post­gal­vu ne­daudz ap­grau­zu­ši kā­pu­ri, to pirms lie­to­ša­nas 15-20 mi­nū­tes vē­lams pa­tu­rēt vieg­lā sāls­ūde­nī vai eti­ķū­de­nī.
  • Ja il­gā­ku lai­ku jā­uz­gla­bā kā­pos­ti, kas no­vāk­ti pa­šu dār­zā, tiem at­stāj klāt ār­ējās la­pas un pa­ga­ru kā­tu.
  • Ja kā­pos­tu uz­gla­bā­ša­nai nav ci­ta ri­si­nā­ju­ma kā vien sald­ēša­na, tos sa­griež (ne pā­rāk sī­ki), liek vā­ro­šā ūde­nī, blan­šē di­vas mi­nū­tes, no­te­ci­na, no­su­si­na, at­dze­sē un sa­sal­dē. Sald­ēti kā­pos­ti de­rī­gi ti­kai vā­rī­ša­nai, cep­ša­nai vai sau­tē­ša­nai, bet ne sa­lā­tiem.

Re­cep­tes

  • Kā­pos­ti ar ka­diķ­ogām. Sa­stāv­da­ļas. 500 g kā­pos­tu, 25 g svies­ta, viens sī­pols, ķip­lo­ka dai­vi­ņa, se­šas ka­diķ­ogas, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus sa­rī­vē vai sa­griež. Pan­nā iz­kau­sē svies­tu, pie­vie­no sī­ki sa­smal­ci­nā­tu sī­po­lu un ķip­lo­ka dai­vi­ņu, kā arī pie­stā sa­grūs­tas ka­diķ­ogas; uz ma­zas uguns kar­sē pie­cas mi­nū­tes. Pie­vie­no kā­pos­tus, kār­tī­gi iz­mai­sa, pēc gar­šas pie­liek sā­li un pi­pa­rus, uz­liek pan­nai vā­ci­ņu un sau­tē 10 mi­nū­tes (līdz kā­pos­ti vairs nav cie­ti, bet jo­pro­jām krauk­šķī­gi). Pa­sniedz kar­stus.
  • Sar­ka­no kā­pos­tu sa­lā­ti. Sa­stāv­da­ļas. Ne­liels sar­ka­nais kā­posts, trīs tēj­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, di­vi ba­nā­ni, ābols, sau­ja lo­bī­tu val­riek­stu pus­īšu, di­vas ēdam­ka­ro­tes sar­kan­vī­na eti­ķa, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tu sa­rī­vē vai sa­griež smal­kās strē­me­lī­tēs, ba­nā­nus no­mi­zo un sa­griež ri­pi­ņās, ābo­lu sa­griež šķē­lī­tēs, ie­priekš iz­ņe­mot ser­di, bet at­stā­jot mi­zu. Ba­nā­nus un ābo­lus ap­sla­ci­na ar cit­ro­nu su­lu, liek sa­lā­tu trau­kā, pie­vie­no kā­pos­tus un val­riek­stus. Tā­lāk ga­ta­vo mēr­ci: ma­zā pan­ni­ņā uz­sil­da eti­ķi, pie­vie­no me­du un kār­tī­gi iz­mai­sa, pie­liek sā­li un pi­pa­rus. At­dze­sē, pār­lej sa­lā­tiem, la­bi sa­mai­sa un ļauj da­žas mi­nū­tes ie­vil­kties. Pa­sniedz pie put­nu ga­ļas ēdie­niem.
  • Gal­viņ­kā­pos­ti ar in­gve­ru Āzi­jas gau­mē. Sa­stāv­da­ļas. Vi­dē­ji lie­la kā­post­gal­va, pus­glā­ze sa­griez­tu lo­ci­ņu, ēdam­ka­ro­te rī­vē­ta svai­ga in­gve­ra, 3-4 spie­dē sa­spies­tas ķip­lo­ku dai­vi­ņas, ēdam­ka­ro­te vis­tas bul­jo­na vai dār­ze­ņu bul­jo­na, ēdam­ka­ro­te so­jas mēr­ces, tēj­ka­ro­te rī­su eti­ķa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus sa­griež strē­me­lēs. Pan­nā uz­kar­sē bul­jo­nu, pie­vie­no kā­pos­tus, lo­ci­ņus, ķip­lo­kus un in­gve­ru, mai­sot cep uz vi­dē­jas uguns 3-4 mi­nū­tes, pie­vie­no so­jas mēr­ci un rī­su eti­ķi.
  • Ātr­ie skā­bē­tie kā­pos­ti. Sa­stāv­da­ļas. Di­vi ki­lo­gra­mi gal­viņ­kā­pos­tu, 2-3 bur­kā­ni, 1,5 ēdam­ka­ro­tes sāls, 1,5 ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, 1,5 lit­ri ūdens, lau­ru la­pa, da­ži pi­pa­ri, maz­liet ķi­me­ņu un mār­rut­ku. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus rī­vē vai ēve­lē, bur­kā­nus rī­vē ar sak­ņu rī­vi, liek trīs­lit­ru bur­kā, lai­ku pa lai­kam pār­kai­sot ar garš­au­giem. Uz­vā­ra ūde­ni ar sā­li un cu­ku­ru, at­dze­sē, lai bū­tu vieg­li silts, pār­lej kā­pos­tiem. Tur is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā 2-4 die­nas. Iz­dur kā­pos­tos cau­ru­mu līdz bur­kas di­be­nam, lai iz­plūst rūg­ša­nas gā­zes. Uz­gla­bā le­dus­ska­pī.
  • Kā­pos­ti ar rīv­mai­zi. Sa­stāv­da­ļas. 500 g kā­pos­tu, di­vas olas, pus­glā­ze pie­na, sāls, glā­ze rīv­mai­zes, 2-3 ēdam­ka­ro­tes rī­vē­ta sie­ra, eļ­ļa cep­ša­nai, za­ļu­mi. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ve­se­lu kā­pos­tu liek vā­ro­šā ūde­nī, kam pie­vie­nots sāls, vā­ra 10 mi­nū­tes, no­te­ci­na, at­dze­sē un sa­griež ap­tu­ve­ni 3x4 cm lie­los ga­ba­li­ņos, at­da­la la­pas ci­tu no ci­tas. Sa­kuļ olas ar pie­nu, ta­jās ap­mēr­cē kā­pos­tus, ap­vi­ļā rīv­mai­zē, ap­cep sa­kar­sē­tā eļ­ļā zel­tai­nus. Liek uz šķīv­ja, pār­kai­sa ar rī­vē­tu sie­ru un za­ļu­miem.

Komentāri [5]

 
Raita
No kāpostiem var pagatavot daudz un garšīgus ēdienus gan salātus,gan zupas gan otros ēdienus utt.Tāpat kā ir ļoti daudz kāpostu šķirņu no kuriem var sagatavot arī smalkākus ēdienus,bez prastās kāpostu smakas. Pie mums,liekas,par to pat nenojauš un tik ražo tos akmeņveidīgos,kurus ar nazi grūti pārgriezt,kuri salātiem neder,vienīgi prastas zupas brūvēšanai vai skābēšanai dzērāju uzkodai. Vienīgi vekalā STokman kādreiz iemaldās kāda briseles vai savoijas kāpostgalviņa.Agrāk tomēr Latvijā pazina vairākas kāpostu šķirnes.Tagad visas aizmirstas un tin iekšā to krievu ģerevņas cieto,priekš zacenes skābēšānai domāto kapustu.
1.septembris, 9:36 Atbildēt
N. Ušakovs-Ušmirskis
Es esmu kāpostgalva.
1.septembris, 2:53 Atbildēt
Stangas
:) Krāsota blondīne?
31.augusts, 21:36 Atbildēt
Skatīt visus 5 komentārus >

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!