«Tā bija mīlestība no pirmā acu skata!» bija pārliecināta gan Elita, gan Aivars. Grūti noticēt, ka sapņu mājā abi kopā nodzīvoja vien pusotru gadu. Žurnāls Māja ir pateicīgs par saules pilno dienu Elitas Veidemanes un Aivara Brīzes ar sirds siltumu veidotajā dārzā.
Šķiet, nav tāda latvieša, kas nesapņotu par savu māju. Arī Elita un Aivars. Vēlāk abi gan nesaprot, kāpēc laiku un degvielu tērējuši, krustu šķērsu vai visu piejūru izbraukājot, kamēr šī māja meža ielokā viņus pacietīgi gaidīja. Iepriekšējie saimnieki Dace un Juris latviskā pamatīgumā gan māju remontējuši, gan dārzu veidot iesākuši. Kad būvdarbi beigušies, saimnieks sapratis, ka nespēj šo māju kā savu pieņemt, plašais dzīvoklis sauktin saucis atpakaļ. Tagad agrākie īpašnieki Dace un Juris kļuvuši par labiem ģimenes draugiem. Labi draugi ir arī kaimiņi, un no Miežu Ainas ekoloģiskās saimniecības Elita ņem saknes un dārzeņus, pie vajadzības tiek arī pa svaigai oliņai. Kaimiņu baltkrievu strādīgā ģimenīte Elitu un Aivaru ik pa laikam lutinājusi ar gardām pusdienām, bet maskaviešiem, kas dzīvo otrpus ielai, pirmais darbs jaunajās mājās bija mastā pacelt Latvijas karogu.
Priecājoties par iepriekšējo saimnieku stādīto, jau krietni paaugušos dzīvžogu gar ielu, Elita dārzā vietu atvēlējusi gan savas bērnības puķēm flokšiem, gan leduspuķēm («sezonālajam smukumam»), gan raibajām skaistnātrītēm. Raibulēm gan nākamgad būs jādod vieta Elitas mīļākajām puķēm – rozēm, vien pagaidām piemēroti tējhibrīdi nav atrasti. Saimniece atzīst: «Otra mana lielākā vājība ir skujeņi. Jau šovasar dažus nācās pārstādīt, nepatīk, ja sāk viens otram virsū mākties.» Protams, dārzā netrūkst arī atturīgās hostas un bārbeles. Saimnieki smejas, bārbeles priecē augu gadu, gan pavasarī ar skaisto ziedēšanu, gan ziemā ar sarkano ogu virtenēm, ko putniem mieloties. Par spārnotajiem viesiem prieks, bet lielākais pārsteigums bijusi ūbeļu un pupuķu pāra vizīte.
Suņkaķu zaļais stadions bija uzticēts Brīzem, ik pa desmit dienām Aivars ķēries pļaujmašīnai pie ragiem. Jautāts par kurmju nedarbiem, saimnieks pasmaidīja: «Mums principā nav rakumu. Kurmis nav idiots, viņš rokas pa krūmiem, kur suns un kaķi netiek klāt.» Tomēr dārzā esot viens kaitnieks, un tas ir zemesvēzis, smuks, bet riebīgs! Radījums īpaši iecienījis Elitas mīļās peonijas, knakts, un saknes apcērt... Gan Elita, gan Aivars nešauboties parakstītos portālā calis.lv teiktajam: «Zemesvēži ir apbrīnojami, tie lido, skrien, peld, nirst. Vairojas kā truši. Gandrīz vai terminatori ar reprodukcijas iespējām.» Lai gan Aivars pazina vai visas puķes dārzā, tomēr, kā jau vīrieša cilvēkam, tā gastronomiskā daļa sirdij bija tuvāka, tika atrādīta gan ražīgā avene, gan brīnumgardās aronijas, par kurām Aivars teica: «Nu vienkārši kapitāli!» Brīze bija apņēmības pilns nākamvasar tikt skaidrībā ar zilajām mušiņām, kas kaimiņiem gan gurķu ražu, gan kartupeļus mēģinājušas noskaust. Tā aizritēja Elitas un Aivara pirmais gads savā mājā. Tagad šķiet, ka durvju priekšā otrreiz bagātīgi uzziedējusī veigēla bija dārza atvadas no sava saimnieka Aivara Brīzes…
