Kad pa ielu savā nedaudz gāzelīgajā gaitā aizsoļo šarpejs, ļaudis mēdz atskatīties. Ar pamatīgi krokoto ādu un impozanto purnu šie suņi piesaista skatienu kā magnēts. Patīk vai nepatīk šāds dzīvnieks, ir cits jautājums. Taču, iespējams, šarpeju magnētisma iemesls ir viņu lepnā pašapziņa.
Kur šķirne radusies? Ķīnā. Taču pat paši ķīnieši strīdas, kurā valsts daļā šķirnes pirmsākumi meklējami. Saskaņā ar vienu versiju, tie rodami valsts dienvidos, pie Ķīnas jūras Dahletas pilsētā. Saskaņā ar citu, šarpeji vispirms uzradušies Tibetā un Ziemeļķīnā. Šķirnei esot vairāki tūkstoši gadu. Precīzu pierādījumu gan tam nav. Arheologi senķīniešu apbedījumos atraduši suņu atliekas, un, iespējams, līdz ar cilvēkiem apbedīti arī viņu četrkājainie palīgi – šarpejveidīgi suņi.
No lopkopja par cīnītāju
Šarpeju senči parasti piederējuši nabadzīgiem ļaudīm. Šo suņu uzdevums bijusi lopu ganīšana un apsargāšana. Iespējams, viņi palīdzējuši arī nomedīt kādu meža dzīvnieku. Vēlāk šarpeju senčus par saviem pavadoņiem izvēlējušies klejojošie mūki. Augstmaņu ievērību šarpeji izpelnījušies pirms pāris gadsimtiem, kad arī Ķīnā kļuva populāras suņu cīņas. Šarpeji izrādījās gladiatora lomai piemēroti. Tolaik šīs šķirnes pārstāvji bijuši augumā krietni lielāki un smagāki – šāds suns varēja svērt pat 80 kilogramu! Turklāt biezā, krokotā āda pasargāja no būtiskiem ķermeņa savainojumiem. Kāpēc āda tik krokota? Domājams, ka šarpejiem ir kāds īpašs gēns, kura iespaidā āda aug ātrāk nekā ķermenis.
Komunisma upuri
Kad Ķīnā pie varas nāca komunisti, tika nolemts ierobežot suņu skaitu, viņu īpašniekiem uzkraujot milzīgus nodokļus. Jo suņi, redz, apēdot darbaļaudīm tik ļoti nepieciešamo pārtiku. Dažas citas Ķīnas suņu šķirnes jau bija paspējušas iedzīvoties ārzemēs, bet šarpeji gandrīz iznīka. 1978. gada Ginesa rekordu grāmatā šarpejs ierakstīts kā retākā suņu šķirne pasaulē. Kad ķīnieši atjēdzās, ka lēmuši iznīcībai vienu no saviem īpatnējajiem nacionālajiem dārgumiem, gandrīz jau bijis par vēlu.
Daži suņi tomēr bija izvesti uz ASV un Eiropas valstīm, taču par autentiskas šķirnes saglabāšanu arī tur īsti nevarēja runāt. Šarpeji krustoti ar čaučau, bulmastifiem, buldogiem un dažu citu šķirņu suņiem. Šķirnes nosaukums ķīniešu valodā nozīmē smilšu āda, kas raksturo apmatojuma asumu un struktūru, bet smiltis, kas iekļuvušas ādas krokās, var būt iekaisuma rašanās iemesls.
Personība personībai
Šarpeju audzētāji pārmet, ka pārāk uzsverot iespējamās (!) šarpeju ķibeles ar veselību. Viņi apgalvo, ka nekādu problēmu neesot un nevarot būt – ja vien kucēna vecāki bijuši veselīgi. Jā, tā arī ir. Taču ne katrs var pārbaudīt audzētāju godaprātu un izsekot nolūkotā kucēna senču veselībai vairākās paaudzēs. Mūsdienās šarpejiem iespējamas problēmas ar ādu (alerģiska reakcija, izsutumi), plakstiņi var būt pārlieku nokārušies, lūpas var traucēt košanai (sliktākajā gadījumā – pat barības sakošļāšanai). Kucēna pircējam ar audzētāju jānoslēdz līgums – šarpeji ir samērā dārgi (veselīgs, vakcinēts šarpeja kucēns ar labiem ciltsrakstiem var maksāt no 250 līdz pat 450 latiem), un arī viņu veselības problēmu atrisināšana nav lēta.
Šarpeji pēc būtības ir atlēti, viņiem nepieciešama regulāra fiziskā slodze. Jāuzmanās ar barības dozēšanu – jādod tikai tik, cik nepieciešams, citādi suns aptaukosies. Šarpeji mēdz būt itin stūrgalvīgi. Šā iemesla dēļ cilvēkiem ar mīkstāku raksturu un iesācējiem suņniecībā šarpeji neesot piemēroti. Katrā gadījumā – nekādas vaļības pat kucēnam atļaut nevajadzētu. Šarpeja saimniekam jābūt tikpat spēcīgai personībai, cik spēcīga personība ir suns! Pareizi audzināts, šarpejs kļūst par uzticamu sava saimnieka sabiedroto un labu ģimenes un īpašuma sargu. Lai gan šarpeji ir cīņas suņi, viņiem nav iedzimtas agresivitātes. Viņi ir nosvērti, mierīgi, konfliktos cenšas neiesaistīties.
Šarpejs
(Shar Pei, Chinese Fighting Dog)
Izcelsmes valsts: Ķīna
Augstums skaustā: 46–51 cm
Svars: 16–20 kg
Apmatojums: īss, ass
Krāsa: šokolādes, smilškrāsa, zila u.c.
Kucēna cena: Ls 250–450 (atrodami arī daudz lētāki piedāvājumi, bet...)
Kompanjons
Sargsuns
Nepieciešama fiziskā slodze
