Saeimā tiek virzīta iniciatīva, kas aizliegtu pastāvīgi turēt suņus pie ķēdes, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" stāstīja nodibinājuma "Dzīvnieku policija" pārstāve Inese Bāra. Suņa turēšana pie ķēdes dzīvniekam ir milzīga gan psiholoģiska, gan fiziska trauma, uzsvēra kinoloģe Jūlija Elsa.
Saeimā tiek virzīta pilsoniskā iniciatīva par humānākiem suņu turēšanas noteikumiem, un šobrīd tiek gaidīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā jautājums tik skatīts detalizēti.
Šāds likums neattiektos uz īslaicīgu suņa piesiešanu vai pavadas lietošanu, jo ir gadījumi, kad gan suņa, gan apkārtējo drošībai suns uz brīdi jāizolē vai jāpiesien.
"Nu jau mēs zinām, ka suns prasa stipri vairāk uzmanības nekā mūsu pašu bērni. Ja bērni izaug un kļūst patstāvīgi, suns nekad nekļūst patstāvīgs, viņš visu laiku būs aprūpējams.
Suņus aizliegts turēt pie ķēdes Austrālijā, Maltā, Rumānijā un Ungārijā. Zviedrijā to atļauts darīt līdz stundai, Šveicē tikai pie īpašas saites, staigājošas troses, kad netiek traumēts suņa kakls.
Kinoloģe Elsa uzsvēra, ka suns ir sociāls dzīvnieks, kas ierasti dzīvo grupā, ģimenē. Suņa turēšana pie ķēdes dzīvniekam rada milzīgu psiholoģisku traumu:
"Patiesībā tas suns vienkārši sajūk prātā. Lēnām, lēnām sajūk prātā, jo sunim tā ir ārkārtīgi nedabiska situācija - būt atstumtam un tupēt kaut kur vienā stūrī."
Tāpat sunim rodas fiziskās veselības problēmas, jo viņš ne tikai netiek izkustēties, bet bieži ir spiests gulēt nedabiskās pozās. "Turklāt, ja viņš vēl arī turpat nokārtojas, tā arī ir psiholoģiski nenormāli liela trauma, jo pārsvarā suņi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki," piebilda kinoloģe.
Viņa arī piekrita, ka suņi, kas dzīvo pie ķēdes, tiešām var būt nikni, jo viņiem nav iemaņu komunicēt ar cilvēkiem, ar citiem suņiem, dzīve viņiem liekas nesaprotama, bet viss, kas liekas nesaprotams, izsauc bailes, kas noved pie agresijas.
"Suns nav pirmās nepieciešamības prece. Šobrīd ir brīnišķīgas apsardzes firmas, ja jums ir vajadzīga apsardze," uzsvēra Elsa.
Cilvēkus, kuru sunim ir uzvedības problēmas un tāpēc viņi apsver iespēju dzīvnieku piesiet, kinoloģe lūdza to nedarīt, bet meklēt citus ceļus, kā palīdzēt, piemēram, suni nodarbinot, meklējot kinologa palīdzību.
"[Suni piesienot], jūs sačakarējat savam sunim psihi, tas nozīmē, ka arī tālāk jūs nevarat būt droši, ka viņš kādam neuzbruks, ja jūs nepaņemsiet viņu no ķēdes, cik viņš būs drošs jūsu bērniem, jūsu ciemiņiem. Es domāju, ka jūs tikai nogrūžat problēmu maliņā, bet nedarāt neko ar to," viņa norādīja.
