"Man tiešām bija neviltots prieks, kad jūs piezvanījāt un aicinājāt uz sarunu par ēst gatavošanu. Par to sanāk runāt daudz retāk, nekā atbildēt uz jautājumiem, kad ir dibināts Labvēlīgais tips un kurš komponē dziesmas, ko izpilda mūsu grupa," sarunu jokojot uzsāk mūziķis, grupas Labvēlīgais tips ģitārists un sabiedrības L.Tips izpilddirektors Ģirts Lūsis.
Viņš, izrādās, ir itin prasmīgs kulinārs. Vēl vairāk – pieredzējušais mūziķis uzskata, ka latviešiem ir jāsaglabā ne vien sava valoda, kultūra, bet arī ēst gatavošanas tradīcijas. "Mana krustmāte ir lieliska saimniece. Lai pārņemtu no viņas kārtīgas lauku tortes cepšanas māku un uzzinātu, kā top zivju bumbiņas želejā, devos pie viņas uz Carnikavu un asistēju virtuvē, kad šie ēdieni tapa. Protams, receptes uzmetu arī uz papīra, jo mana galva nav dators, kam viss glabājas cietajā diskā."
Gadās pa stiprākam vārdam
Ģirts ir pārliecinājies, ka lielāko prieku no ēst gatavošanas procesa viņš gūstot, nevis gādājot par ikdienas maltītēm, bet impulsīvi sarīkojot kādu ārkārtas ballīti. "Tad vai nu ķeros pie pārbaudītām vērtībām un griežu sastāvdaļas rasolam, vāru cūkgaļas galertu, mēli želejā un cepu karbonādi, vai arī raugos uz eksotiskāku ēdienu pusi. Tagad jau internets un žurnāli ir pilni ar dažādām receptēm. Tiesa, ne vienmēr viss izdodas, kā iecerēts, dažkārt no virtuves puses atskan arī manis raidīta lamu vārdu sērija. Gatavojot emociju virpulis var būt daudzveidīgs," neslēpj Ģirts.
Vērtējot savas kulināra prasmes, mūziķis saka?– viņa stiprā puse esot zupas. "Man tās garšo, tāpēc esmu izkopis vārīšanas tehniku. Ar zupām neeksperimentēju, vāru klasiskās, latviešu virtuvei piederīgās: skābētu kāpostu zupu, šķelto zirņu zupu, svaigu dārzeņu zupu, skābeņu, frikadeļu un vēl citas mums labi zināmās. Arī soļanka ir manā repertuārā. To vāru, kā pienākas, – ar nierītēm un dažādu veidu gaļu, buljonu vārot no kauliem."
Pēc labumiem – uz tirgu
Lai sanāktu garšīgs ēdiens, nepieciešamas kvalitatīvas tā sastāvdaļas. Nu jau kādu laiku Ģirts nedēļas nogalē dodoties uz tirgu, kur pie pazīstamām pārdevējām iegādājoties gaļu, dārzeņus, pienu, krējumu, sviestu un citus pārtikas produktus. "No kārtīgas gaļas, ko redzu, kā samaļ, iznāk garšīgas kotletes, nevis tādas, kas neturas kopā un pēc garšas līdzinās nezin kam," prātīgi spriež mūziķis.
Ja kotlešu un karbonādes cepšana viņam padodoties itin labi, tad pagaidām nevarot lepoties ar veiksmīga grilētāja tēlu. "Ar gaļas iemarinēšanu viss ir kārtībā, bet ar grilēšanu... Pērnvasar vairākas reizes nocīnījos ar to nesaprotamo aparātu, taču vēl īsti neesmu piešāvies. Vistas spārniņus protu uzgrilēt sev un citiem pa prātam, bet šašliks nesanāk tāds, kādu pašam gribas. Kad laiks kļūs siltāks, vilkšu grilējamo aparātu ārā un piestrādāšu, lai varētu sasniegt ideālu rezultātu."
Ko neprot kaimiņu Janka
Kad apgūstot svešzemju ēdienu gatavošanas procesu, Ģirts ieskatoties YuoTube, kur var redzēt, kā soli pa solim konkrētais ēdiens jātaisa. "Lai uzzinātu, kā jāgatavo tiramisu, es taču neiešu pēc padoma pēc kaimiņu Jankas, bet gan skatīšos, kā to internetā dara īsts itālietis." Tiramisu esot sanācis labs.
Uzturoties ārvalstīs, mūziķis mēģina, cik nu iespējams, nobaudīt vietējās virtuves labumus. "Es Francijā nemeklēju hamburgerus, bet Itālijā?– skābētu kāpostu zupu. Vietējās virtuves jaukumi taču ir viena no lielākajām baudām svešā zemē. Turklāt?– ja, piemēram, Itālijā esi ēdis tiramisu, tad zini, kā tam vajag garšot. Ir mērķis, uz ko tiekties." Pēc brauciena uz Itāliju, kur ēdis arī lazanju, nav varējis atrast līdzvērtīgas kvalitātes lazanju šeit, Latvijā. "Mājās pie tās neesmu ķēries. Kāpēc? Nevelk." Toties Francijā tik iecienītos kruasānus gan esot cepis. "Tur jau nav nekādu noslēpumu. Nopērc veikalā saldētu sviesta mīklu, sieru pildījumam, un?– uz priekšu!"
Ģirts nosmej – gatavojot ēdienu, bez talanta neiztikt. "Var jau izmantot visas nepieciešamās sastāvdaļas un ievērot proporcijas, bet, ja nepiemīt kulināra talants, ēdiens nesanāks tik izcils kā cilvēkam, kam ir šis netveramais talants. Manuprāt, gatavošanas process zināmā mērā līdzinās brīnuma radīšanai."
Krustmātes torte un zivju bumbiņas
Uzstājoties korporatīvajos pasākumos ar Labvēlīgo tipu, esot ēsti dažādu restorānu sarūpēti lielāki un mazāki brīnumi. "Man šķiet, ka tur spēcīgi darbojas cilvēciskais faktors jeb pavāra prasme un talants, ne jau vienmēr visu nosaka restorāna izkārtne. Ir gadījies, ka tantei Annai sanākuši tik brīnišķīgi ēdieni, kas ilgi vēl paliek atmiņā," pieredzētajā dalās Ģirts. "Kad spēlējām Anglijā, pārliecinājāmies, ka nacionālo virtuvi arvien vairāk pārvērš iebraukušie viesstrādnieki, to pielāgojot savai gaumei. Tāpēc, piemēram, arvien jaunas nianses sāk iegūt britu ierastais Ziemassvētku pudiņš."
Lai bez pēdām nepazustu paša dzimtas sieviešu kulinārie meistarstiķi, Ģirts esot devies pie krustmātes uz Carnikavu un asistējis viņai, kad vārītas zivju bumbiņas želejā un cepta torte. "Tās ir divas monumentālākās receptes, kuras pārņēmu. To darot, piedzīvoju arī jautrus brīžus. Kad krustmāte pateica, ka zivij vajag izņemt kauliņu pie galvas, lai galerts nesanāktu rūgts, ilgi domāju, kurš tas īsti ir."
***
Ģirta Lūša iecienīto ēdienu receptes
Zivju bumbas želejā
Vajag: vimbu (var būt arī līdaka vai zandarts), 1 sīpolu, 1 olu, 1 ēd.k. rīvmaizes, pusi tējkarotes skābā krējuma, sāli, melnos piparus, smaržīgos piparus, lauru lapas, dilles un želatīnu.
Pagatavošana: vimbai notīra zvīņas, izņem žaunas un kauliņu pie galvas, izplēš mīkstumu. Divas reizes ar visu ādu izmaļ caur gaļas mašīnu. Pievieno vienu olu, rīvmaizi, smalki sagrieztu sīpolu, krējumu, sāli un piparus. Asakas savāra buljonā. To vārot, pievieno sīpolu, lauru lapas, dilles, smaržīgos piparus, melnos piparus un sāli. Vāra 15 minūšu. Buljonu izkāš caur sietu. Vēlreiz liek vārīties. No zivs masas izveido bumbas, uz lēnas uguns pavāra aptuveni 10 līdz 15 minūšu. Gatavās bumbas kārto traukā. Buljonam pievieno izšķīdinātu želatīnu (1–2 tējk. uz litru šķidruma) un aplej zivju bumbas. Liek ledusskapī, lai sastingst.
Soļanka
Vajag: 300?g liellopu gaļas, 300?g žāvētas cūkgaļas, cīsiņus, divas cūkas nieres, puskilogramu cūkas kaulu buljonam, 300?g sīpolu, 250 g sālītu gurķu,
kartupeļus, tomātu pastu, melnās olīvas, citronu, piparus, krējumu un zaļumus.
Pagatavošana: buljonam novāra kaulus. Liellopu gaļu sagriež lielos gabalos un kopā ar nierēm vāra, līdz parādās putas. Noputo, nokāš un nomazgā. Tad gaļu un nieres liek atpakaļ katlā, pievieno piparus un lauru lapasun uz lēnas uguns vāra aptuveni pusotru stundu. Uz pannas vispirms nedaudz apcep sagrieztus sīpolus, tad pievieno strēmelītēs sagrieztus skābētos gurķus, krūtiņu un cīsiņus, kā arī tomātu pastu un kādu laiku cep. Noņem no uguns un ļauj pusstundu ievilkties. Izvārīto liellopu gaļu un nieres sagriež strēmelītēs un liek atpakaļ buljonā vārīties. Pievieno nelielos gabaliņos sagrieztus kartupeļus. Kad tie gandrīz mīksti, virumam pievieno apcepto gurķu, krūtiņas, cīsiņu un tomātu pastas maisījumu, uzkarsē un?– zupa gatava. Pasniedzot soļanku, pievieno zaļumus,olīvas,citrona šķēlīti un skābo krējumu.
