2023. gads būs siltākais gads, kāds jebkad reģistrēts, un, iespējams, siltākais 125 000 gadu laikā. Tika pārspēti daudzi temperatūras rekordi, un vidējā globālā temperatūra dažos periodos ievērojami pārsniedza 1,5°C, vēsta UNIAN.
Science alert ziņo, ka Antarktikas jūras ledus zudums paātrinās satraucošā ātrumā. Uztraukumu rada arī daudzi citi strauju klimata pārmaiņu rādītāji.
Jaunā ziņojumā Global Tipping Points ir izklāstīti dati par "negatīviem" pagrieziena punktiem uz Zemes, kas var kaitēt dabai un cilvēkiem, kā arī potenciāliem "pozitīviem" lūzuma punktiem sabiedrībā.
Kritiski draudi dabā
Pētot datus par pagātnes un pašreizējām izmaiņām un ņemot vērā datormodeļu prognozes, zinātnieki ir identificējuši vairāk nekā 25 kritiskus mirkļus uz Zemes.
Seši no tiem atrodas planētas ledainajās daļās ("kriosfērā"), tostarp masīvu ledus kārtu sabrukšana Grenlandē un dažādās Antarktīdas daļās.
Sešpadsmit attiecas uz “biosfēru”, tostarp koku masveida mirstība Amazones daļās un ziemeļu boreālajos mežos, savannu un sauszemes degradācija, ezeru barības vielu pārslodze, koraļļu rifu masveida mirstība un daudzu mangrovju un jūraszāļu pļavu izmiršana.
Turklāt ir identificēti četri iespējamie okeāna un atmosfēras cirkulācijas lūzuma punkti.
Cilvēka darbība jau tagad dažus no tiem novedusi līdz kritiskai robežai. Precīzi sliekšņi nav noteikti, taču līdz ar globālo sasilšanu par 1,2°C šodien jau ir iespējama plaša silto ūdeņu koraļļu rifu mirstība, savukārt lūzuma punkti ir iespējami vēl četrās vitāli svarīgās klimata sistēmās.
Ja vidējā temperatūra pārsniedz 1,5°C, dažas no šīm sistēmām, iespējams, kļūst neaizsargātas, un citas sistēmas, piemēram, mangrovju audzes, jūraszāļu pļavas un boreālo mežu daļas, ir uz iznīcības robežas. Turklāt dažas sistēmas var samazināt sasilšanas sliekšņus, ko nosaka citi faktori, piemēram, Amazones mežu izciršana.
Sabiedrības degradācija
Pastāv arī iespēja, ka cilvēku sabiedrībās iestāsies negatīvs lūzuma punkts, kas izraisīs turpmāku finanšu nestabilitāti, iedzīvotāju pārvietošanos, konfliktus vai polarizāciju. Tas kavēs centienus ierobežot turpmākus Zemes sistēmas lūzuma punktus un pat var novest pie pārejas uz sociālo sistēmu, ko raksturo lielāks autoritārisms, naidīgums un atsvešinātība, kas varētu pilnībā izjaukt pāreju uz ilgtspējīgu attīstību.
Vēl viens risks ir tāds, ka lielākā daļa Zemes sistēmu mijiedarbojas tādā veidā, ka destabilizē viena otru.
Klimata pārmaiņas ir galvenais vairuma krīžu virzītājspēks, un to risku var samazināt, steidzami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei.
Lai novērstu biosfēras lūzuma punktus, biotopu zudums un piesārņojums ir strauji jāsamazina, vienlaikus atbalstot ekoloģisko atjaunošanos un ilgtspējīgus iztikas līdzekļus.
