Nesenie pētījumi ir parādījuši, ka zema gaisa temperatūra patiešām var izraisīt saslimšanu, jo tiek bojāta imūnā aizsargjosla mūsu degunā, raksta "euronews.com".
Lai gan baktērijas un vīrusi ir sastopami visu gadu, ziema tiek uzskatīta par sezonu, kad cilvēkiem ir lielāka iespēja saslimt ar saaukstēšanos vai gripu.
Bet kāpēc? Vai tiešām aukstums pie vainas?
2022. gadā zinātnieki atklāja pierādījumus tam, ka aukstā laikā cilvēki patiešām biežāk saslimst ar elpceļu slimībām. Galvenais iemesls ir tas, ka aukstais gaiss bojā imūnreakciju mūsu degunā, radot labvēlīgu situāciju mikrobu izplatībai.
Pētnieki ASV atklāja, ka tad, kad temperatūra deguna iekšpusē pazeminās par pieciem grādiem, deguna sienas tiek novājinātas. Šis atvēsinošais efekts nogalina gandrīz 50% no miljardiem labo baktēriju, kas mums vajadzīgas, lai cīnītos pret vīrusiem.
"Kad mēs esam pakļauti aukstam gaisam, mūsu ķermeņa spēja cīnīties ar šīm infekcijām, lai novērstu ieelpoto vīrusu iekļūšanu šūnās un vairošanos, ir traucēta," paskaidroja Bendžamins Bleiers, Hārvardas universitātes otolaringoloģijas asociētais profesors.
Šis pētījums, kas tiek uzskatīts par revolucionāru, ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros tika secināts, ka aukstums neietekmē mūsu imūnsistēmu.
Tas nozīmē, ka ne jau aukstums vien liek mums saslimt - cilvēkiem joprojām ir jāsaskaras ar vīrusu, lai saaukstētos vai inficētos ar gripu.
"Viena lieta, ko mēs esam atklājuši, ko mēs jau darām daudzās pasaules daļās, ir maskas nēsāšana. Lai gan Covid-19 ir samazinājies un bažas nav tik nozīmīgas, bet maskas nēsāšana ir tā, kas uztur degunu siltu. Un tas pats par sevi arī aizsargā," piebilda eksperts.
Tā kā ārīgi lietojami deguna medikamenti, kas var novērst temperatūras pazemināšanos degunā, vēl nav pieejami, deguna aizsegšana un sejas maskas nēsāšana ir labākā pieejamā iespēja, lai šoziem novērstu nepatīkamu saaukstēšanos.
"Tādā veidā var novērst ne tikai daļiņu iekļūšanu, bet arī saglabāt degunu siltu, lai aizsardzība būtu daudz spēcīgāka,” piebilda profesors.
