Vairāk nekā 1600 km uz rietumiem no Ukrainas, dziļi Eiropas centrā, ASV bāzē atrodas slepens izlūkdatu vākšanas centrs, ziņo The New York Times.
Viena no galvenajām Ukrainas priekšrocībām karā ar Krieviju ir platforma, kas pirms vairākiem gadiem radīta uzņēmumā Google. Pēc tam tā pārtapa par projektu Maven, kas apkopo milzīgu datu apjomu par Krievijas armiju un palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem precīzi uzbrukt mērķim.
The New York Times raksta par to rakstā “Jaunā amerikāņu tehnoloģija ir uzvarējusi Ukrainā Tā vēl nav pārspēta.”
Pirms sešiem gadiem Silīcija ielejas gigants parakstīja 9 miljonu dolāru līgumu, lai izmantotu dažu tā progresīvo izstrādātāju prasmes, kas izveidotu mākslīgā intelekta rīku, lai palīdzētu militārpersonām atklāt potenciālos mērķus kaujas laukā, izmantojot ar dronu palīdzību iegūtus kadrus.
Inženieri un citi Google darbinieki apgalvoja, ka uzņēmumam nevajadzētu būt nekāda sakara ar Project Maven, pat ja tas ir paredzēts, lai palīdzētu militārpersonām atšķirt civiliedzīvotājus no kaujiniekiem. Karstu diskusiju rezultātā uzņēmums atteicās piedalīties projektā, taču Project Maven nenomira, tas vienkārši nonāca citās rokās.
Tagad tas ir kļuvis par vērienīgu eksperimentu, kas tiek pārbaudīts Ukrainas frontes līnijās, cenšoties nosūtīt savlaicīgu informāciju karavīriem, kas cīnās pret Krievijas armiju.
Pagaidām rezultāti ir neviennozīgi, bet ģenerāļiem un komandieriem tagad ir jauns veids, kā apvienot pilnu priekšstatu par Krievijas kustību un saziņu vienā lielā, lietotājam draudzīgā attēlā, izmantojot algoritmus, lai prognozētu karaspēka kustību un iespējamos uzbrukumus. Un, neskatoties uz Google sākotnējām bažām par iesaistīšanos Project Maven, daži no nozares ievērojamākajiem darbiniekiem strādā pie nacionālās drošības jautājumiem, uzsverot, ka Amerikas Savienotās Valstis izmanto savas konkurences priekšrocības tehnoloģiju jomā, lai saglabātu priekšrocības pār Krieviju un Ķīnu šajā laikmetā.
Kopš Google aiziešanas pirms sešiem gadiem ir paveikts daudz.
"Tajās pirmajās dienās tas bija diezgan vienkārši," sacīja ASV ģenerālleitnants Džeks Šanahans, kurš bija Pentagona Apvienotā mākslīgā intelekta centra pirmais direktors. "Tas bija tik vienkārši, cik vien iespējams. Identificējiet transportlīdzekļus, cilvēkus, ēkas, un tad mēģiniet atrast kaut ko sarežģītāku."
Google aiziešana, iespējams, ir palēninājusi virzību uz to, ko Pentagons tagad dēvē par "algoritmisko karu", viņš sacīja, taču "mēs vienkārši turpinājām." Līdz tam laikam, kad sākās karš Ukrainā, Project Maven elementus izstrādāja un ražoja gandrīz pieci desmiti firmu no Virdžīnijas līdz Kalifornijai. Projekts Maven ātri kļuva par izcilu panākumu starp Pentagona daudzajiem mēģinājumiem iedziļināties algoritmiskajā karā, un drīz vien iekļāva datus no gandrīz diviem desmitiem citu Aizsardzības departamenta programmu un komerciālu avotu.
Ukraiņiem bija skaidrs, ka Amerikāņu spēkiem jācīnās līdzās ukraiņiem, tomēr militāristi ir nopietni uztvēruši Baidena prasību, ka ASV nedrīkst tieši uzbrukt krieviem, sakot, ka nevar ļaut Krievijai uzvarēt, bet arī ASV ir "jāizvairās no Trešā pasaules kara".
Tātad amerikāņi norāda ukraiņiem pareizo virzienu, taču viņi nesniedz precīzu informāciju par viņu mērķiem, un Ukraiņi ātri uzlaboja un izveidoja sava veida ēnu projektu, izmantojot komerciālus satelītu uzņēmumus, piemēram, Maxar un Planet Labs, un datus, kas savākti no Twitter un Telegram plūsmām.
Instagram fotoattēlos, ko uzņēma krievi vai ukraiņi, bieži bija redzamas tranšejas vai maskētas raķešu palaišanas iekārtas. Dronu attēli drīz kļuva par būtisku precīzu mērķēšanas datu avotu, tāpat kā ģeogrāfiskās atrašanās vietas dati no Krievijas karavīriem, kuriem trūka disciplīnas izslēgt savus mobilos tālruņus. Šī informācijas plūsma palīdzēja Ukrainai uzbrukt Krievijas artilērijai. Taču sākotnējā cerība, ka kaujas lauka attēls tiks pārraidīts karavīriem ierakumos, kas savienoti ar tālruņiem vai planšetdatoriem, nekad nav piepildījusies, norāda lauka komandieri.
Viena no sistēmas atslēgām bija Starlink, Īlona Maska nodrošinātais satelītu tīkls, kas bieži vien bija vienīgais veids, kā savienot karavīrus ar štābu vai savā starpā.
Ukrainas bezpilota lidaparātu flotes atjaunošanas misija ir aizrāvusi Šmita kungu, bijušo Google vadītāju. "Ukraina," viņš teica, "ir kļuvusi par pasaules dronu laboratoriju."
Viņš aprakstīja pēkšņo vairāku simtu bezpilota lidaparātu jaunuzņēmumu parādīšanos Ukrainā "visu veidu, kādus var iedomāties", tāpēc Šmits sāka finansēt citu koncepciju, kurai tagad, pēc Ukrainas pieredzes, ir atbalstītāji Pentagonā: daudz zemāku izmaksu autonomi bezpilota lidaparāti, kas var tikt palaisti spietos un sazināties savā starpā pat tad, ja viņi zaudē kontaktu ar cilvēkiem, kas atrodas uz zemes.
Ideja ir radīt jaunu ieroci, kas iemācīsies apiet Krievijas pretgaisa aizsardzību un pārkonfigurēsies, ja tiek notriekti vairāki droni spietā.
"Šeit ir daudz morālu problēmu," atzina Šmits, norādot, ka sistēmas izraisīs jaunu ilgstošu diskusiju kārtu par AI balstītu mērķauditorijas atlasi, pat ja Pentagons uzstāj, ka tas saglabās "atbilstošu cilvēka intelekta līmeni spriedumos par spēka lietošanu.”
Viņš arī nonāca pie skaidra secinājuma: šī jaunā kara versija, visticamāk, būs briesmīga.
