Divus gadus pēc asiņainā slepkavības mēģinājuma Mumbaijā, Indijā dzimušais britu-amerikāņu rakstnieks Salmans Rušdi intervijā BBC pastāstīja, kā pārdzīvojis uzbrukuma brīdi, kura rezultātā zaudējis aci. Par vīrieti, kurš viņam uzbrucis ar nazi un savu jauno grāmatu.
Slepkavības mēģinājums pret musulmaņu ģimenē dzimušo ateistu Rušdi notika Ņūdžersijā 2022. Gadā, taču viņa dzīvība ir apdraudēta jau kopš 1988. gada, kad tika publicēta viņa grāmata “Sātaniskie panti”.
Rakstnieks bija spiests slēpties pēc tam, kad Irānas līderis ajatolla Homeini izdeva fatvu, aicinot uz Rušdi nogalināšanu. Viņa romāna "Sātaniskās vārsmas" musulmaņu valstīs ir aizliegts, bet Irāna šī romāna dēļ jau 1989. gadā piesprieda Rušdi nāvessodu, aicinot to izpildīt jebkuru sevi cienošu musulmani. Svarīgi pieminēt krietni senāku atgadījumu, kad tālajā 1993. gadā pie savas mājas Oslo tika sašauts norvēģu izdevējs Viljams Nīgārds, kurš bija Rušdi grāmatas "Sātaniskās vārsmas" izdevējs. Tas jau tolaik iezīmēja pastāvošo draudu nopietnību.
Griezta brūce kaklā, vairākas durtas brūces krūškurvī un vēl pāris no sāniem un zaudēta acs - šādas sekas piedzīvoja rakstnieks pēc satikšanās ar fanātiski reliģiozo uzbrucēju . Kopumā apsūdzības rakstā minēts, ka Rušdi sadurts 10 reizes.
“Atceros muļķīgu domu - šķiet viņš sabojāja manu izejamo uzvalku”. - atmiņās dalās Rušdi.
Cilvēki no auditorijas steidzās apturēt uzbrucēju. Pirmais no visiem palīgā devās Rušdi vienaudzis Henrijs Rīss, kurš grasījās intervēt 75 gadus veco autoru. Neskatoties uz to, ka pretī bija 24 gadus jauns vīrs ar nazi rokās, Henrijs nenobijās uzskriet uz skatuves un nogāza uzbrucēju no kājām.
“Ja runājam par varonību, tad te nu tā ir” - pārliecināts Rušdi
Pats Henrijs, kā varonim pienākas, ir stipri pieticīgāks pašvērtējumā un uzskata, ka būtu varējis reaģēt ātrāk un, iespējams, daudz ko no notikušā būtu izdevies novērst.
“Es nodomāju, ka tā ir kaut kāda izjokošana. Tolaik līdzīgas lietas notika arī Oskara ceremonijās un citur. Es domāju, ka tas ir vienkārši ļoti stulbs joks. Līdz sapratu, ka viss ir pa īstam” - Henrijs Rīss
Diskusija par vārda brīvību un fanātismu
Pats Rušdi ir pārsteigts cik maz laika uzbrucējs bija veltījis tam, lai noskaidrotu ko viņš taisās nogalināt. Uzbrukumā apsūdzētais libāniešu izcelsmes ASV pilsonis Hadi Matars esot izlasījis vien pāris lappuses un noskatījies dažus Youtube video, lai pieņemtu lēmumu izdarīt slepkavības mēģinājumu. Vārda brīvība kā tāda ir kļuvusi krietni problemātiskāka, secina Rašdi. Daudzi cilvēki, tostarp arī gados jauni, uzskata par pamatotiem centienus apspiest atšķirīgus viedokļus. Kaut gan vārda brīvības būtība ir tieši viedokļu dažādībā - arī tādiem, kam mēs nepiekrītam, ir tiesības izskanēt. Nevienam nerada problēmas uzklausīt sev tīkamu cilvēku, daudz grūtāk ļaut runāt tiem, kuri tev nepatīk. Tas ir vārda brīvības izaicinājums.
Salmana Rušdi šogad izdotā grāmata “Knife” (no angļu valodas - nazis), kā stāsta pats autors, ir viņa atbilde uz uzbrukumu ne tikai viņam, bet arī vārda brīvībai. Rušdi savā jaunajā grāmatā valodu salīdzina ar nazi, kas pāršķeļ miglu un atklāj patiesību
“Šī grāmata ir nazis. Mans nazis. Mans veids kā izdarīt atbildes triecienu.”
Salmans ir apņēmības pilns turpināt pilnvērtīgu dzīvi, neslēpjoties un nebaidoties. Protams, piedaloties sabiedriskos pasākumos drošības jautājums ir primārs. Turpmāk ir jābūt uzmanīgākam, tomēr vārda brīvība ir un būs svarīga, pārliecināts rakstnieks.
