Mēneša laikā, kopš tika pastiprināta kontrole graudu importam Lietuvā no Krievijas un Baltkrievijas, graudu imports ir gandrīz apstājies, taču to tranzīts uz citiem Eiropas Savienības (ES) tirgiem ir ievērojami palielinājies, ziņo Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests, kas pārbauda šos sūtījumus.
"Pēc 18.marta par 95% samazinājies imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Lietuvu," aģentūrai BNS sacīja dienesta direktore Audrone Mikalauskiene, vienlaikus piebilstot, ka ir novērots, ka palielinās ievesto graudu apjoms, kas paredzēti importam citās ES valstīs.
Kopš 18.marta Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests pārbauda katru vagonu vai transportlīdzekli ar graudiem, kas tiek ievesti no augsta riska valstīm - Krievijas, kā arī tās okupētajiem reģioniem, un Baltkrievijas. Tiek pārbaudīta graudu izcelsme un, tāpat kā iepriekš, tiek pārbaudīts, vai ES tirgum paredzētajās graudu kravās nav blokā aizliegtu piemaisījumu.
Kā teica Mikalauskiene, no 1.janvāra līdz 18.martam caur Lietuvu uz Vācijas, Dānijas, Francijas, Beļģijas, Čehijas un citu ES valstu tirgiem tika transportēti 184 graudu sūtījumi, bet no 18.marta līdz 16.aprīlim - 317 sūtījumi, tādējādi Krievijas un Baltkrievijas graudi tranzīts caur Lietuvu uz citām ES valstīm ir gandrīz divkāršojies.
Dienesta rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 18.martam Lietuvā importam vidēji diennaktī tika ievestas 20-25 partijas lopbarības no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt mēneša laikā kopš stingrāku pārbaužu ieviešanas pārbaudītas 38 kravas automašīnas ar 1068 tonnām lopbarības no Krievijas un Baltkrievijas. Trīs partiju ievešana tika atļauta, bet pārējām turpinās laboratoriskās pārbaudes. Pagājušajā nedēļā neviena partija netika ievesta Lietuvas tirgum.
Turklāt kopš 18.marta Lietuvā netiek ievesti Krievijas un Baltkrievijas graudi un pārstrādes produkti gala patēriņam. Vēl sešas kravas automašīnas, kas veda lopbarību no Krievijas, un 15 no Baltkrievijas, tika apturētas uz robežas dokumentu neatbilstību dēļ.
Kā informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests, 28 no 38 mēneša laikā pārbaudītajām kravām importēja kompānija "Pašaru eksportas ir importas" un pārējās - organiskā mēslojuma un labības tirgotājs "Ekofarm", granulu tirgotājs "Rokjus", pārtikas produktu ražošanas izejvielu piegādātājs "Lavisos koncernas" un lauksaimniecības izejvielu piegādes uzņēmums "Imlitex agro".
Ziņu aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz ierobežojumu ieviešanai lielāko daļu Krievijas un Baltkrievijas lopbarības importēja un kuģos pārkrāva Klaipēdas uzņēmumi "Bega" un "Dognus".
Pārtikas un veterinārā dienesta dati rāda, ka no 18.marta līdz 16.aprīlim caur Lietuvu no Krievijas un Baltkrievijas un ES valstīm tika izvestas 292 partijas graudu - kopumā 18 000 tonnu. 97% partiju veterināro kontroli apmaksāja jūras kravu pārvadājumu uzņēmums "Bega".
Dienesta vadītāja informēja, ka tikai pagājušajā nedēļā caur Klaipēdas ostu vestas 25 graudu partijas Vācijas tirgum.
Valsts datu aģentūra informēja, ka janvārī-februārī no Krievijas uz Lietuvu tika importēti tikai aptuveni 12 200 tonnu kukurūzas 1,95 miljonu eiro vērtībā.
Pēc aģentūras aprēķiniem, pērn no Krievijas tika importēti 30 120 tonnu Krievijas kukurūzas 7,77 miljonu eiro vērtībā, 6190 tonnu griķu, sorgo un citu graudaugu 2,76 miljonu eiro vērtībā, kā arī 1530 tonnu Baltkrievijas kviešu un meslīna, kas ir rudzu un kviešu maisījums, 355 400 eiro vērtībā.
Martā Eiropas Komisija (EK) ierosināja noteikt maksimālos ievedmuitas tarifus graudiem, eļļas augu sēklām un to produktiem, arī kviešiem, kukurūzai un saulespuķu miltiem, cerībā apturēt Krievijas lauksaimniecības produktu plūsmu uz ES tirgu.
Tolaik Lietuva, kā arī Latvija, Igaunija, Polija un Čehija aicināja EK pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu ES.
Saskaņā ar EK datiem pagājušajā gadā no Krievijas un Baltkrievijas uz ES tika importēti 4,8 miljoni tonnu graudu 1,5 miljardu eiro vērtībā.
