Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Politika \ Eiropas Savienība

Merkele un Makrons "sapurinās" Eiropu

EIROPAS KODOLS. Jau dienu pēc stāšanās amatā jaunais Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz Berlīni, lai tiktos ar otra ES motora – Vācijas – kancleri Angelu Merkeli © Scanpix

Vācija un Francija ir gatavas izstrādāt kopīgu ceļa karti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ciešāku integrāciju, un, ja tas būs nepieciešams, arī veikt grozījumus Eiropas līgumos. Šāda vienošanās panākta Berlīnē notikušajās sarunās starp jauno Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli. ES kodola valstu līderi arī uzsvēruši divpusējās sadarbības nozīmi.

«Lai gan Berlīnē jūtama zināma skepse attiecībā uz vairākām Makrona ierosinātajām reformām, viņš no savas galvenās sabiedrotās Merkeles saņēmis atbalstu nodomam sapurināt Eiropu,» raksta AFP.

Uzstājoties preses konferencē pēc tikšanās ar Vācijas kancleri, jaunais Francijas prezidents mudinājis uz Eiropas «vēsturisku pārbūvi», ar to saprotot ciešāku integrāciju un sadarbību starp savienības valstīm. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā E. Makrons bija izteicies, ka pašlaik spēkā esošie ES līgumi neesot šķērslis, jo tos iespējams grozīt.

Berlīnē viņam, šķiet, vismaz daļēji par to izdevies pārliecināt arī A. Merkeli, kura paziņojusi: «No Vācijas skatpunkta raugoties, līgumu grozīšana ir iespējama, taču tikai tad, ja tam ir jēga. Ja mēs spēsim atbildēt uz jautājumu, kādēļ tas nepieciešams un kādi mērķi šādā veidā tiks sasniegti, Vācija būs tam gatava.»

scanpix

Tiesa, politologu komentāri par šo jautājumu, kas sniegti starptautiskajām ziņu aģentūrām, ir ar diametrāli pretēju nozīmi. Vieni uzsver, ka svarīgākais ir A. Merkeles principiālā piekrišana ES līgumu grozīšanai, kamēr citi norāda, ka kancleres izvirzītie nosacījumi būs ļoti grūti izpildāmi. It sevišķi apstākļos, kad te vienā, te citā Eiropas Savienības valstī notiek asa priekšvēlēšanu kampaņa, pastāvot bažām, ka pie varas var nākt eiroskeptiskie spēki.

Kopīgajā preses konferencē abi līderi nav konkretizējuši, par kādām reformām un izmaiņām līgumos vispār ir runa. E. Makrona ideja par 19 eirozonas valstu kopīga parlamenta un budžeta veidošanu Vācijā tiek uztverta ar diezgan lielu skepsi, jo daudzi bažījas, ka šāda mehānisma ieviešana var novest pie tā, ka tieši turīgajai Vācijai nāksies lāpīt citu eirozonas valstu radītos caurumus budžetā. Piemēram, žurnāla Der Spiegel jaunākā numura vāku rotā E. Makrona attēls ar samērā divdomīgu virsrakstu Dārgais draugs, bet Bild uzsver, ka, pirms runāt par ciešāku integrāciju, «Francijai jāsasniedz Vācijas līmenis gan politiskajā, gan ekonomiskajā ziņā», nekautrējoties sniegt arī konkrētas rekomendācijas, kas kaimiņvalstij būtu darāms, - jāveic darba likumdošanas liberalizācija, jāvienkāršo ļoti sarežģītā pensiju sistēma un jāsamazina civildienesta ierēdņu skaits.