Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt daudz nepiekāpīgākai attiecībās ar Krieviju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs.
Viņš uzskata, ka ES ir svarīgi neizlikties, ka Krievija mainīs savu agresīvo attieksmi pret kaimiņiem, ja tiks darīts tik maz, kā līdz šim. Viņaprāt, ir jālūkojas uz dažiem notikumiem ar lielāku uzstājību, piemēram, uz Minskas vienošanos īstenošanu dzīvē - ES ir jābūt aktīvai, pieprasot Krievijai rīkoties atbilstoši "Minskai-1" un "Minskai-2".
"Mēs nedrīkstam Krievijai ļaut dominēt sarunās par Austrumukrainu vai Krimu, mums ir jānāk klajā ar savu nostāju un jāmudina tāpat rīkoties arī mūsu transatlantiskos partnerus," uzsver deputāts, piebilstot, ka šobrīd Eiropas politika ir vairāk balstīta uz realitāti nekā agrāk, un tas ir jānovērtē, jo dažas dalībvalstis nedeva nekādas garantijas, ka nepieprasīs pārskatīt 2014.gadā uzsākto politiku.
Auštrevičs ir pārliecināts, ka ES ir jārunā no savu interešu un vērtību pozīcijām, un, ja tas tiks darīts, būs saprātīgāka politika, kas precīzāk atbildīs situācijai. Viņš ir ļoti apmierināts ar to, kā ES izmainīja savu politiku pēc 2014.gada notikumiem, kas nav bijis viegli.
Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency
"Jaunajai politikai bija jāreaģē uz situācijas izmaiņām Maskavā, uz Krievijas politiku pret kaimiņvalstīm, tomēr tas tika izdarīts. Tāpēc mums ir jāsaglabā šī politika, iespējams, jāpievieno jauni nosacījumi, lai no runājošas organizācijas pārtaptu darošā organizācijā," uzsver eiroparlamentārietis.
Savukārt, lai stātos pretī Krievijas hibrīdkara draudiem, Baltijas valstīm būtu jāatzīst, ka joprojām tiek darīts pārāk maz, piemēram, Krievijas televīzijas kanālu ziņā, kur netiek darīts gandrīz nekas, gandrīz neko, lai tos aizstātu ar jebkāda žanra Eiropas saturu, uzskata deputāts.
"Iespējams, ka Baltijas valstis bija pašas pirmās, kas saprata, ka pret tām tiek īstenots hibrīdkarš propagandas un dezinformācijas veidolā. Tomēr reizēm esam pārāk naivi, Krievijas ražojumus novērtējot kā neitrālus attiecībā pret mūsu iedzīvotājiem, jo ir dažādi veidi, kā ietekmēt cilvēku prātus, turklāt viņi to cenšas paveikt pie katras iespējas. Tāpēc es aicinu mūsu sabiedriskos un komerckanālus būt uzmanīgākiem, savās programmās integrējot Krievijas raidījumus," mudina eiroparlamentārietis.
Pēc Auštreviča domām medijiem ir jābūt kritiskākiem un jāizvairās reproducēt viltus ziņas, tikmēr sabiedrībai jābūt selektīvākai un spējīgākai atšķirt viltotās ziņas no īstām. Vienlaikus viņš norāda, ka cīņa pret viltus ziņām nav tikai mediju, bet arī politiķu uzdevums, kuriem jāmāca iedzīvotājus atpazīt viltus ziņas kaut vai pēc tā, kā tās tiek pasniegtas.
"Domāju, ka tas ir visas sabiedrības uzdevums, jāiesaista arī izglītības sistēma, mācot jau skolēniem vērtēt lietas kritiski. Mums visiem ir jāiemācās būt daudz kritiskākiem, izplatot tādas vai citādas ziņas. Mūsdienās sociālie mediji ātruma ziņā apsteidz tradicionālos medijus, un kādā brīdī jebkurš no mums pats ir reportieris," secina deputāts.
Jāiesaistās būtu ari sociālajiem medijiem. Tiem būtu jāpieprasa īstenot atbildīgāku politiku un būtu jārespektē uz ētikas principiem balstīta žurnālistika un jāievieš instrumenti viltus ziņu bloķēšanai, nevis jāļauj tās vienkārši reproducēt, uzsver eiroparlamentārietis, piebilstot, ka, iespējams, tuvojas jaunas sadarbības perioda brīdis.
Tikmēr komentējot ES spēju ietekmēt Krieviju Krimas tatāru jautājumā, viņš norāda, ka ES jādara viss iespējamais, lai Krimas tatāru jautājumu uzturētu kā vienu no svarīgākajiem punktiem dienaskārtībā. Vienlaikus ir jāuzsver Krievijas atbildība par pārkāpumiem un noziegumiem, ko tā ir pastrādājusi okupētajā Krimā.
Auštrevičs arī ir pārliecināts, ka ES jābūt ļoti principiālai un jāizceļ jautājumi par demonstrantu masveida arestiem Krievijā un Baltkrievijā katrās sarunās ar šo valstu amatpersonām. Viņaprāt, ir svarīgi uzturēt cilvēktiesību jautājumu starp ES prioritātēm, jo Savienība nav gluži tikai tirdzniecības bloks vien.
"Ja nepieprasīsim šīm valstīm īstenot vismaz vidusmēra politiku šajā jomā, tad pieredzēsim lietas, kas mums nepavisam nepatiks. Esam mainījuši savu politiku pret Baltkrieviju no atturēšanās no attiecībām uz iesaistīšanos atsevišķu kritiski svarīgu jautājumu apspriešanā, tomēr tā joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kurā ir spēkā nāvessods," secina deputāts.
Tikmēr ar Krieviju ES kontakti ir limitētāki, saka Eiroparlamentārietis, uzsverot, ka tomēr ļoti priecājas par katru paziņojumu, ko izplata augstākās ES amatpersonas, kā arī EP un nacionālo parlamentu locekļi šajā jautājumā. "Ja to nedarīsim, tad nostādīsim Krievijas opozīciju ļoti sliktā situācijā. Viņiem mūsu atbalsts ir nepieciešams. Tas ir vajadzīgs visai Krievijas sabiedrības daļai, kas nav pro-putiniska vai pro-kremliska, bet vēlas ciešāku sadarbību ar mums," saka Auštrevičs.
Savukārt runājot par ES palīdzību Ukrainai, viņš uzsver, ka tai tika sniegts liels atbalsts, piešķirot priviliģētu tirdzniecības režīmu ar Eiropu, tarifu kvotas nulles līmenī un labāku piekļuvi ES tirgiem. Pavisam nesen ES paaugstinājām dažas kvotas Ukrainas precēm, īpaši lauksaimniecības precēm, norāda eiroparlamentārietis.
"Protams, esot kara stāvoklī ar Krieviju, kad 15% valsts teritorijas ir okupēti, Ukraina ir zaudējusi ievērojamu daļu ekonomiskās kapacitātes Austrumukrainā, tāpēc tai ir nepieciešams vēl lielāks atbalsts - investīcijas, kredītlīnijas un mūsu tehniskā palīdzība. Ukraina ir liela valsts ar vairāk nekā 40 miljoniem iedzīvotāju, tā ir laba alternatīva Eiropas uzņēmumiem, mūsu precēm un pakalpojumiem," ir pārliecināts Auštrevičs.
Deputāts domā, ja Ukraina turpinās uz reformām orientētu politiku, ES varam nākotnē iegūt visnotaļ interesantu tirgu precēm un it īpaši Baltijas valstu ekonomikām. Situācija šobrīd liecina, ka ir pieaugusi Ukrainas uzņēmumu konkurētspēja ar Eiropas kompānijām, redzama tendence Ukrainas precēm gūt labāku pieeju Eiropas tirgiem.
"Domāju, ka Ukraina kļūs par svarīgu tirgu Eiropas precēm un pakalpojumiem un otrādāk. Mēs aicinām ne tikai tirgoties, mēs arī aicinām Ukrainu veikt izmaiņas ekonomikas struktūrā, jo viņi bieži pārāk daudz balstās uz enerģētiski neefektīvām industrijām, kas reizēm ir piesārņojumu radošas. Kopumā, ja vērojam izmaiņas Ukrainā, mums tās jāvērtē ļoti optimistiski," piebilst Lietuvas eiroparlamentārietis.
