Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri pirms sanāksmes par bloka patvēruma sistēmas reformēšanu pauduši skepsi par iespēju panākt vienošanos pirms jūnija beigās gaidāmā samita.
Eiropas Komisija (EK) vēl 2016.gadā ierosināja reformēt līdzšinējo patvēruma piešķiršanas kārtību, lai patvēruma meklētājus vienmērīgāk izvietotu pa visu ES teritoriju, taču sadūrās ar sīvu vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pretestību, tām kategoriski iebilstot pret obligātu kvotu ieviešanu.
Tomēr ES līderi decembrī vienojās, ka līdz jūnijam jāizstrādā jauna patvēruma sistēma, kas aizstātu tā dēvēto Dublinas sistēmu, saskaņā ar kuru patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā valstī, kas ir pirmā, kurā ierodoties ieceļotāji šķērsojuši ES robežu.
"Mēs no šīs bedres izkļūsim vienīgi tad, ja sapratīsim, ka nepieciešams kompromiss, taču man ir šaubas, vai tas šodien sāks iezīmēties," pirms sanāksmes atzina Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.
"Nedomāju, ka mums būtu reālistiskas izredzes panākt kompromisu," savukārt norādīja Austrijas iekšlietu ministrs Herberts Kikls, uzsverot, ka viņš ir viens no "skeptiķiem", kas iebilst pret patvēruma meklētāju pārvietošanu no vienas ES dalībvalsts uz citu.
Tajā pašā laikā Zviedrijas migrācijas ministre Helēne Fricone atzina, ka pēc labējo partiju panākumiem vēlēšanās Itālijā un Slovēnijā Eiropā esot "smagāks politiskais klimats", kas apgrūtina vienošanās panākšanu.
Turklāt divi no ministriem, kuru viedoklim šajā jautājumā ir īpaši liela nozīme, - Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers un viņa itāļu kolēģis Mateo Salvīni - otrdienas sanāksmē nepiedalās.
Šobrīd piedāvātajam kompromisam joprojām ir "nopietni trūkumi", norādīja Vācijas Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Štefans Maiers, kas ieradies Zēhofera vietā.
Tikmēr ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls paziņojis, ka vēl esot "daudz laika" un ka nebūšot nekas ļauns, ja galīgais termiņš tiks pārbīdīts.
