Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pētījumu un konsultāciju kompānijas «Kantar TNS» veiktajā aptaujā norādījuši, ka viņiem nav sava latviešu tautastērpa, bet viņi tādu sev vēlētos. Savukārt vairāk nekā puse jeb 60 procenti iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņiem nav sava latviešu tautastērpa un viņi tādu sev arī nevēlas. Tautastērps ir vien sešiem procentiem Latvijas iedzīvotāju. Bet kas ir tautastērps?
Vēstures doktore Anete Karlsone Latvijas Kultūras kanonā formulē: tautastērps ir mūsu kultūras identitātes vizuāla izpausme un viens no mūsu nacionālajiem simboliem. Mūsu, latviešu, attieksme pret tautastērpu ir mainījusies. Kad 1999. gada 18. novembrī Saeimas deputātes Vaira Paegle un Viola Lāzo ieradās tautastērpos, tas bija, maigi izsakoties, neierasti. Tagad Saeimas telpās redzēt tautastērpos deputātus, deputātes, ministres un ministrus vairs nav nekas neparasts. Svinīgie pasākumi Latvijas parlamentā sāk atgādināt mērīšanos ar tautastērpiem - kurai tas krāšņāks, bagātīgāks, neparastāks... Jo latviešu tautastērpi patiesi ir daudzveidīgi. Parlamentārieši ir vairāk uzticīgi svinīgam uzvalkam, bet ir arī izņēmumi.
«Par latviskās kultūras simbolu tradicionālais tautastērps vai, precīzāk, attiecīgā laika zināšanām un uzskatiem atbilstošs jaunveidots tautastērpa variants kļuva 1880. gados, saistībā ar Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Turpmākajos gadu desmitos dažādi mainījās un attīstījās priekšstati par īpašu svētku tērpu kā latviskuma izteicēju, tomēr tas palika nesaraujami saistīts ar dziesmu svētku tradīciju. No 1931. gada līdz mūsdienām par oficiālo latviskā tērpa vizuālo veidolu tika atzīti muzeju kolekcijās esošo tradicionālo tautastērpu pēc iespējas precīzāki atdarinājumi,» raksta Anete Karlsone.
***
Saturiski daudzveidīgs brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" ar oriģinālrakstiem ‒ smeldzīgiem un patiesiem dzīvesstāstiem, reportāžām un intervijām. Abonēt ir izdevīgāk!
