Taujāta par mīļāko fotogrāfiju, dziedātāja Olga Rajecka neslēpj – bilžu ir tik daudz, ka izvēlēties vienu esot teju neiespējami. «Laikam tāpēc izvēlējos šīs divas – vienu no 1987. vai 1988. gada un otru – no 2005. gada. Un, protams, abas bildes ir saistītas ar manu koncertdarbību – grupām «Turaidas Roze» un «Dāmu pops», jo abi šie projekti man ir svarīgi joprojām.»
Par melnbalto fotogrāfiju Olga teic, ka viņa pat īsti nezinot, kurš ir tās autors, jo šo bildi viņai atsūtījis kāds paziņa. «Šī fotogrāfija, kurā iemūžināts «Turaidas Rozes» koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā, šķiet, 1987. gadā vai 1988. gadā, man ir ļoti mīļa! Toreiz modē bija šādas īsas kleitiņas ar īsu, kuplu apakšu, un man tādu Igors Miglinieks (Olgas pirmais vīrs - red.) tieši bija atvedis no ārzemēm. Tā nu es to koncertos vilku, un man liekas, ka izskatījās ļoti labi!» Tiesa gan, to, kāda dziesma tobrīd, kad tapa fotogrāfija, varētu būt skanējusi, dziedātāja neatminas. «Varbūt tā bija «Uz nakti atkal durvis vaļā», «Vilku dziesmas», «Nelaid, māte, bērnus mežā»…» viņa prāto un smej: «Patiesību sakot, skatoties uz tā laika fotogrāfijām, priecājos, ka mums nebija jālieto tievēšanas tabletes, botoksi un ko nu vēl tur tagad špricē ausīs, acīs un lūpās; ka jāatsūc tauki… Mēs bijām tādas, kādas mēs bijām - skaistas, iekārojamas un dabiskas, un tas man tiešām ļoti patīk! Katra bijām citādāka un lieliski iztikām bez kosmētiskajām operācijām.»
Dziedātāja piebilst, ka savu fotokolekciju viņa glabā gan datorā, gan fotoalbumos, gan kastēs: «Protams, tās esmu tematiski sašķirojusi: ir melnbalto bilžu kolekcija; fotogrāfijas no vidusposma - «Olgas disenītes» un «Jautrajām eglītēm», no «Turaidas Rozes», «Eolikas» un, protams, «Dāmu popa» laikiem.»
Otra Olgas izvēlētā bilde ir no viņas daiļrades posma, kas saistās ar «Dāmu popu» un kurā bija apvienojušās dziedātājas Ieva Akuratere, Maija Lūsēna, Edīte Baušķeniece un viņa pati. «Šī fotogrāfija varētu būt tapusi ap 2005. gadu Valmieras pilsētas svētkos, kad piedalījāmies koncerttūrē «Zelta graudi». Speciāli tai māksliniece Elita Patmalniece mums uzšuva šos ļoti krāšņos tērpus, turklāt viņa bija izdomājusi, ka katrai no mums varētu būt kleita savā krāsā. Bijām ļoti atraktīvas meitenes, un dziedāšanu papildināja arī kustības un dejas. Man šī šķiet ļoti emocionāla un dinamiska bilde, un laikam es pat zinu, kas tā ir par dziesmu - «Ūdens, zeme, gaiss». Es biju uguns, Ieva - zeme, Edīte bija gaiss, un Maija - ūdens. Tolaik mēs visas bijām dāmas labākajos gados un tādas esam joprojām!» Olga arī atminas, ka tieši tolaik bija iznācis «Dāmu popa» albums «Par rozēm», un divus gadus dāmas aktīvi koncertējušas, dažkārt nedēļas nogalēs nodziedot vismaz trīs četrus koncertus.
Starp citu, ar savām «Dāmu popa» kolēģēm Olga koncertos tiekas joprojām: «Esam tikušās arī manos jubilejas koncertos pirms gada. Un domāju, ka tiksimies arī nākamgad, jo Maija Lūsēna ir atsākusi dziedāt. Kad biju aizgājusi uz grupas «Zodiaks» koncertu VEF Kultūras pilī, satiku arī Maiju. Ļoti sirsnīgi aprunājāmies, un viņa izdomāja, ka nākamgad vajadzētu sarīkot kādu «Dāmu popa» koncertu. Aprunājoties ar producentu, sapratām - varam sarīkot vismaz četrus koncertus, katru savā Latvijas novadā.»
