Plašāk pazīstamais, saīsinātais Mērfija likums vēsta: «Ja kādas nepatikšanas var gadīties, tad tās arī gadīsies.» Citiem vārdiem sakot – tas ir empīrisks, humoristisks novērojums, kurš paredz, ka vissvarīgākajā brīdī viss noies greizi.
Fenomenam piešķirts ASV Gaisa spēku kapteiņa Edvarda Mērfija (Edward Aloysius Murphy Jr.) vārds. 1949. gadā Edvardsas gaisa spēku bāzē Kalifornijā Mērfijs piedalījās projektā, kura uzdevums bija noteikt maksimālo paātrinājuma un straujas bremzēšanas pārslodzi, ko cilvēka organisms varētu izturēt.
Lai reģistrētu pētāmos parametrus, eksperimenta dalībniekam un pārvietošanās līdzeklim tika pievienoti 16 datu nolasīšanas sensori. Par spīti tam, ka pārbaudījums nebija fiziski viegls, sensori nekādus rādījumus nefiksēja! Pēc rūpīgas pārbaudes Edvards Mērfijs saprata, ka visi sensori uzstādīti nepareizi. To savienošanai bija tikai divas iespējas, un katram tika izvēlēts nepareizais variants. Tehniķim, sensoru uzstādītājam Mērfijs veltīja frāzi, kas kļuva par Mērfija likuma prototipu: «Ja ir kāds veids, kā to izdarīt nepareizi, viņš to atradīs» (If there’s any way to do it wrong, he will find it). Tiek minēta arī cita frāzes versija: «Ja ir divi veidi, kā kaut ko izdarīt, un viens no tiem izraisīs katastrofu, viņš izvēlēsies šo veidu» (If there are two ways to do something, and one of those ways will result in disaster, he’ll do it that way). Kurš nu tagad var zināt, kā precīzi frāze skanēja, bet tās jēga ir skaidra.
Pēc projekta pabeigšanas «eksperimenta trusītis» kara ārsts Džons Staps vienā no preses konferencēm pastāstīja, ka viņu komandai izdevās izvairīties no daudziem negadījumiem un nepatikšanām, pateicoties labām Mērfija likuma zināšanām. Pēc pulkveža vārdiem - viņš un komanda vienmēr gaidīja nepatikšanas, tas padarīja piesardzīgus, un viņi centās paredzēt visus riskus. Uz jautājumu, kas ir Mērfija likums, Staps sākotnējo versiju izteica šādi: «Viss, kas var noiet greizi, noies greizi.» Šo nepareizi citēto, saīsināto izteicienu plašsaziņas līdzekļi pieņēma kā Mērfija likumu, un drīz par to sāka runāt un izmantot ārpus aviācijas un kosmosa nozares. Dažos formulējumos tas tiek paplašināts līdz «Viss, kas var noiet greizi, noies greizi un sliktākajā iespējamajā brīdī».
Drīz pēc tam sāka parādīties arvien jauni Mērfija likumi, kuriem vairs nebija nekādas saistības ar Mērfiju. Mērfija likums un tā variācijas apkopoti grāmatās un tīmekļa vietnēs. 1977. gadā Losandželosā tika izdota neliela brošūra, un tās autors, rakstnieks Arturs Blohs, klasificēja un sagrupēja likumus sadaļās.
Jāatzīst, ka laika pārbaudi izturējuši novērojumi, kas raksturo līdzīgu principu, tika lietoti arī pirms Mērfija, piemēram, teiciens, ka sviestmaize vienmēr krīt ar sviestu uz leju. Turklāt sākotnēji Mērfija likums nerunāja par nepatikšanām kā tādām, bet gan par kļūdām, ko varētu pieļaut cilvēki - cilvēcisko faktoru.
Neskatoties uz to, ka šis šķietami jautrais likums ir diezgan pesimistisks, tas ātri izplatījās tautā un joprojām tiek aktīvi izmantots dažādās variācijās. Tam ir vairāki iemesli:
Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki piekrīt Mērfija likumam, ir cilvēka selektīvā atmiņa un negatīvie aizspriedumi. Mums ir tendence atcerēties nepatīkamos notikumus un koncentrēties uz tiem daudz vairāk nekā uz labajām lietām. Būtībā viss, kas nogājis greizi, visticamāk, paliks mūsu prātos daudz ilgāk nekā pozitīvie notikumi. Piemēram, atrodoties sastrēgumā, mums vienmēr šķiet, ka atrodamies vislēnākajā joslā. Šis kļūdainais pieņēmums izriet no mums raksturīgās uzvedības - vairāk koncentrējamies uz garāmbraucošajām automašīnām, nevis uz sevi, kas pabrauc garām citām automašīnām.
Mērfija likums runā par problēmu rašanās varbūtību un formulē ideju, ka jebkura iespējamā neatbilstība, kļūda vai negaidīta situācija kādā brīdī var notikt. Tas nozīmē, ka, plānojot vai gaidot noteiktu rezultātu, vienmēr jāņem vērā iespējamie negatīvie faktori vai problēmas, kas var rasties.
Kā Mērfija likuma pamatprincipu var nosaukt varbūtības principu - ja pastāv iespēja, ka kaut kas noies greizi, varbūtība, ka tā notiks, ir diezgan liela. Mērfija likums arī pasaka, ka dzīve pakļauta nejaušībām un neparedzētiem apstākļiem un jābūt tiem gataviem. Turklāt likums uzstājīgi iesaka, plānojot un pieņemot lēmumus, paredzēt un ņemt vērā varbūtējās problēmas un kļūdas, veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu to sekas. Sagatavošanās iespējamām nepatikšanām palīdz samazināt notikumu gaidīšanas stresu.
Patiesībā Mērfija likuma iespējamās izpausmes savdabīgā veidā tiek ņemtas vērā, izmantotas daudzās mūsu dzīves jomās. Piemēram, finanses un budžets - Mērfija likums atgādina, cik svarīgi ir veidot finanšu rezerves neparedzētiem izdevumiem, tādiem kā nelaimes gadījums vai izdevumi ārstēšanai. Mērfija likums palīdz saprast, ka mijiedarbība ar citiem cilvēkiem var būt sarežģīta un ne vienmēr norit pēc iedomātā plāna. Tāpēc ir svarīgi būt gataviem neparedzētiem apstākļiem, būt pacietīgiem un saprotošiem.
Tehnoloģijas un datori - pasaulē, kurā strauji attīstās tehnoloģijas, neizbēgami rodas problēmas un traucējumi. Mērfija likuma izpratne liek dublēt datus, atjaunināt programmatūru un veikt citus piesardzības pasākumus, lai samazinātu iespējamās negatīvās sekas.
Projektu plānošana un vadība. Plānojot projektus, jārēķinās ar kavējumiem, neatbilstībām vai izmaiņām, kas var rasties procesa gaitā. Īpašu vietu Mērfija likums ieņem uzņēmējdarbībā. Jaunie uzņēmēji bieži koncentrējas tikai uz attīstību, nepievēršot uzmanību riskiem. Bet vienmēr ir jāuzdod jautājums: «Kas mums var patraucēt?»
Uzņēmēji un vadītāji ir vienisprātis, ka jāatceras Mērfija likums, taču necenšas novērst visas iespējamās nepatikšanas. Viņi reāli novērtē risku iespējamību un pievērš uzmanību visticamākajiem un nozīmīgākajiem, kuriem var būt vislielākā ietekme uz panākumiem. Pārmērīga piesardzība palielinātu izmaksas un, visticamāk, nebūtu produktīva. Uzņēmumi un iestādes pat izstrādā savu risku vadības politiku un tajā apzinās un novērtē uzņēmumu darbību negatīvi ietekmējošos faktorus, nosaka pasākumus to ierobežošanai. Arī studentiem nākas apgūt tādus kursus kā «Risku vadības process», «Uzņēmuma finanšu un risku vadība» u.tml.
Ko varētu pārmest Mērfija likumam? Tas koncentrējas uz iespējamiem negatīviem scenārijiem, nepievēršot pietiekamu uzmanību veiksmes varbūtībai un labvēlīgam rezultātam. Turklāt negatīva iznākuma gaidīšana var neapzināti ietekmēt mūsu uzvedību un veicināt tāda pienākšanu.
Vai cilvēks, kurš, dodoties uz darba interviju savā sapņu darbā, iziet no mājām 10-15 minūtes agrāk, jo domā, ka pastāv iespēja - autobuss salūzīs, būs jāgaida jauns un var sanākt nokavēt tikšanos, ir neglābjams pesimists? Protams, nē, viņš tikai ir apdomīgs. Turklāt tieši pārāk liels nepamatots optimisms reizēm ir tas, kas var pakļaut cilvēku reālām briesmām. Lai gan pesimisms ir nomācošs, diez vai var apdraudēt dzīvību.
Mērfija likuma izpratne ļauj mums labāk pārvaldīt savu dzīvi, paredzēt iespējamās grūtības un veikt pasākumus, lai tās novērstu, palīdz mums būt uzmanīgākiem un elastīgākiem savā domāšanā un rīcībā.
