Katru gadu Latvijā sešiem līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku tiek diagnosticēts cukura diabēts, un pašlaik diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas jau 90 000. Tie ir tikai uzskaitē esoši pacienti un, visticamāk, reālais cukura diabēta pacientu skaits ir lielāks.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka Latvijā 2015. gada beigās uzkaitē bija 86 941 (4415,6 pacienti uz 100 000 iedzīvotāju) cukura diabēta pacients. Katru gadu Latvijā ap sešiem līdz septiņiem tūkstošiem pacientu tiek diagnosticēts cukura diabēts, konkrēti 2015. gadā uzskaitē uzņemts 6271 jauns cukura diabēta pacients (317,1 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju). 2014. gadā uzskaitē uzņemto pacientu skaits bija lielāks - 7133 iedzīvotāji. Visizplatītākā cukura diabēta forma ir 2. tipa cukura diabēts. Latvijā no visiem uzskaitē esošajiem cukura diabēta pacientiem, 82 190 cilvēki slimo tieši ar 2. tipa cukura diabētu, kas ir 90-95 procenti no visiem diabēta pacientiem. 2015. gadā ar 2. tipa cukura diabētu uzskaitē uzņemts 6091 pacients. Savukārt ar 1. tipa cukura diabētu Latvijā slimo 4169 cilvēki, no kuriem 2015. gadā uzskaitē uzņemti 112 pacienti. No visiem diabēta pacientiem ar 1. tipa diabētu slimo 5-10 procenti. Saslimstība ar cukura diabētu pieaug un tendences ir satraucošas, tāpat tas, ka daudziem iedzīvotājiem cukura diabēts nemaz nav diagnosticēts. Dati liecina, ka četri no desmit 2. tipa diabēta pacientiem ir jaunāki par 60 gadiem, bet deviņiem no desmit 2. tipa diabēta pacientiem ir liekais svars vai aptaukošanās.
SPKC eksperti skaidro, ka cukura diabēts ir hroniska slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura daudzums asinīs. Ar uzturu uzņemtie ogļhidrāti organismā tiek pārveidoti par glikozi, ko šūnas izmanto enerģijas iegūšanai. Aizkuņģa dziedzeris ražo hormonu insulīnu, kas palīdz glikozei iekļūt ķermeņa šūnās. Cukura diabēta gadījumā insulīns vai nu netiek saražots pietiekami, vai organisms nespēj saražoto insulīnu efektīvi izmantot. Ja insulīna nav, glikoze paliek asinīs, un tas izraisa cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Cukura diabētu nevar izārstēt, bet to var ārstēt, lai uzturētu normālu cukura līmeni asinīs.
Cukura diabēta pazīmes parādās pakāpeniski un lēni, tādēļ cilvēki aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta, ja parādās jebkuras no diabēta pazīmēm, piemēram, neizskaidrojams svara zudums, pastiprinātas slāpes, bieža urinācija, redzes pasliktināšanās, bada sajūta, izteikts nogurums, lēna brūču dzīšana, plaukstu vai pēdu tirpšana vai nejūtīgums. Pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu, var rasties nopietnas komplikācijas, kas ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un nereti draud ar priekšlaicīgu nāvi.
Šāgada Pasaules diabēta dienas tēma ir Skats uz diabētu, atgādinot, ka diabēts ir viens no izplatītākajiem acu slimību izraisītājiem. Septiņi procenti cukura diabēta pacientu ir pakļauti riskam pilnībā zaudēt redzi. Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane norāda, ka paaugstināts cukura līmenis asinīs ietekmē visu veidu asinsvadus, arī pavisam smalkos, kas apasiņo acis, un šī iemesla dēļ tieši kardiologi un acu ārsti ir tie, kuri nereti pirmie atklāj cilvēkam saslimšanu ar cukura diabētu. Arī statistikas dati apliecina, ka diabēta pacienti četras reizes biežāk nekā citi saskaras ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām. «Asinsrites traucējumi, tostarp kājās, sirds un asinsvadu sistēmas slimības, infarkts, stenokardija kā komplikācija visbiežāk skar gados vecākus cilvēkus, taču neārstēts cukura diabēts vai tas, ka izvēlēta neprecīza terapija un pacientam ir biežas hipoglikēmijas, atstāj sekas arī uz jaunu cilvēku veselību,» uzsver ārste.
